Cēsu novada dome ceturtdien, 13. februārī, pieņēma pašvaldības 2025. gada budžetu, apstiprinot 126,448 miljonu eiro kopbudžeta ieņēmumus, kas ir par 18,4% vairāk nekā 2024. gadā apstiprinātajā budžetā. Kopbudžeta 2025. gada izdevumi, tāpat kā ieņēmumi, plānoti 126,448 miljonu eiro apmērā.
Cēsu novada pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumi no nodokļiem 2025. gadā plānoti 43,1 miljons eiro, kas ir par 10% vairāk nekā pērn. Lielākais īpatsvars nodokļu ieņēmumos ir iedzīvotāju ienākuma nodoklim (90,1%) un nekustamā īpašuma nodoklim (7%). Budžeta saistības ir 9.59%. Pērn tās bija 10.24%.
Ieņēmumu pieaugumu galvenokārt nodrošina valsts nodokļu ieņēmumu sadalījuma izmaiņas un Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums. Savukārt galvenie izdevumu palielinājuma faktori ir minimālās algas un pedagogu darba samaksas pieaugums, apkures un uzturēšanas izmaksu kāpums, kā arī lielāki ieguldījumi infrastruktūras projektos.
"2025. gada budžetu esam veidojuši ar skaidru un atbildīgu mērķi – veicināt Cēsu novada attīstību un drošību, vienlaikus rūpējoties par iedzīvotāju labklājību. Katrs pieņemtais lēmums par finansējuma sadalījumu ir balstīts uz jautājumu – kā tas uzlabos mūsu cilvēku dzīvi gan šodien, gan nākotnē. Arī šogad, kā katru gadu, investējam izglītībā, infrastruktūrā, uzņēmējdarbības attīstībā un drošības stiprināšanā, lai Cēsu novads būtu izcila vieta, kur dzīvot, mācīties, strādāt un atpūsties,” saka Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs. Viņš piebilst, ka “šis budžets ir apliecinājums mūsu rūpīgai, stratēģiskai un ilgtspējīgai finanšu plānošanai, jo spējam ne vien nodrošināt pašvaldības pamatfunkcijas, bet arī būtiski ieguldīt attīstībā un pat veidot uzkrājumu.”
Kā prioritātes 2025. gada budžetā noteiktas: Eiropas Savienības u.c. ārējo finanšu instrumentu piesaiste un projektu ieviešana atbilstoši Cēsu novada Ilgtspējīgas attīstības stratēģijai 2021.-2035. gadam un Cēsu novada Attīstības programmas 2022-2028 Rīcības un investīciju plānam, kurā kā prioritātes virzītas iedzīvotāju sociālā aizsardzība, digitālā pratība un ekonomikas digitālā transformācija, dzīvojamā fonda uzlabošana un papildināšana, aprites ekonomikas un ilgtspējīgas uzņēmējdarbības veicināšana. Tāpat kā novada budžeta prioritāte izcelta "Cēsis - Latvijas kultūras galvaspilsēta 2025" iniciatīvu īstenošana saskaņā ar Cēsu novada kultūras attīstības stratēģiju 2030. Budžets veidots, nodrošinot ilgtspējīgu attīstību, līdzsvarotu finanšu pārvaldību un mērķtiecīgu investīciju īstenošanu.
Lielākais budžeta īpatsvars, 42,2% jeb 53,4 miljoni eiro, no pašvaldības budžeta paredzēts izglītībai. Finansējums paredzēts pedagogu atalgojuma palielināšanai, izglītības iestāžu infrastruktūras attīstībai un XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.
Skolēnu brīvpusdienas novada izglītības iestādēs paredzēts saglabāt līdzšinējā apjomā, tam paredzot 2,4 miljonus eiro (9,6% pieaugums), 522 900 eiro plānoti skolēnu pārvadājumiem, tāpat arī 2025. gadā pašvaldība turpinās nodrošināt peldētapmācību jaunāko klašu skolēniem novadā.
Ekonomiskajai darbībai no pašvaldības pamatbudžeta izdevumiem plānoti 23,1% jeb 29,182 milj. eiro. Pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošanas pasākumiem budžetā paredzēti 9 miljoni eiro jeb 7,1% no kopējiem pašvaldības pamatbudžeta izdevumiem. Sociālās aizsardzības funkcijas veikšanai paredzēts finansējums 9,76 miljoni eiro jeb 7,7% no kopējiem pamatbudžeta izdevumiem. Funkcijai “Atpūta, kultūra, reliģija” pamatbudžetā plānoti 8,5 miljoni eiro jeb 6,7% no kopējiem pamatbudžeta izdevumiem.
Līgatnes apvienības pārvaldes budžets 2025. gadam
Līgatnes apvienības pārvaldes 2025. gada budžetā turpināsies investīcijas teritorijas un infrastruktūras uzlabošanā, līdzekļi paredzēti gan ielu un ceļu sakārtošanai, gan publisko telpu labiekārtošanai, gan izglītības iestāžu attīstībai.
“Līgatnē turpināsies iesāktais Laivenes atpūtas parka pilnveides projekts, tostarp taciņu un apgaismojuma izbūve, kas uzlabos iedzīvotāju un viesu atpūtas iespējas. Tiks sākta vairāku ielu posmu pārprojektēšana, kas ir svarīgs solis ceļu infrastruktūras pilnveidošanā nākotnē. Turpināsies arī koka labiekārtojumu un pastaigu taku atjaunošanas darbi, kas ir nozīmīgi gan iedzīvotājiem, gan tūrismam,” skaidro Cēsu novada pašvaldības izpilddirektore Līga Medne.
Viens no lielākajiem ieguldījumiem būs Augšlīgatnes ielu divkārtu virsmas apstrāde, kam atvēlēti vairāk nekā 302 000 eiro, nodrošinot labākus braukšanas apstākļus un satiksmes drošību. Tāpat tiks pabeigts Augšlīgatnes pirmsskolas izglītības iestādes “Zvaniņi” energoefektivitātes projekts, kas prasīs vairāk nekā 86 000 eiro, veicinot ēkas ilgtspēju un enerģijas patēriņa samazināšanu.
Lai radītu vēl patīkamāku vidi iedzīvotājiem un viesiem, Laivenes parkā tiks izbūvētas jaunas taciņas un uzstādīts apgaismojums, tam paredzot 70 000 eiro. Kultūras dzīves stiprināšanai nozīmīgs ieguldījums plānots Līgatnes kultūras nama infrastruktūras uzlabošanā – tiks veikts jumta un noteksistēmas remonts, šim mērķim piešķirot 46 tūkstošus eiro. Papildus tam Dārza ielā un Strautu ielā sāksies pārbūves projektēšana, lai ilgtermiņā nodrošinātu kvalitatīvus un drošus ceļus.
Savukārt tūrisma un rekreācijas infrastruktūras attīstībai tiks atjaunotas koka takas un trepes, šim nolūkam paredzot 30 000 eiro. Līdzīgs finansējums tiks novirzīts arī Augšlīgatnes kultūras nama otrās daļas jumta nomaiņai un fasādes sakārtošanai. Sporta infrastruktūras uzlabošanai Līgatnes sporta centram atvēlēti 19 000 eiro, kas tiks izmantoti ēkas ārsienu atjaunošanai.
Papildus infrastruktūras uzlabojumiem tiks veikti arī saimnieciski nozīmīgi darbi – Līgatnē, Spriņģu ielā 4, tiks uzstādīts jauns gāzes apkures katls, kas uzlabos ēkas energoefektivitāti, šim mērķim atvēlot nepilnus 16 000 eiro. Tāpat pilsētas labiekārtošanai paredzēti līdzekļi apstādījumu sakārtošanai un koku apzāģēšanai, kas nodrošinās sakoptu un drošu vidi iedzīvotājiem.
“Budžetā ir iekļauts finansējums ceļu, ēku un publisko teritoriju uzturēšanai. Šogad tiks pabeigts Augšlīgatnes ielu seguma uzlabošanas projekts, kas būtiski paaugstinās satiksmes drošību, uzlabos iedzīvotāju ikdienas pārvietošanās iespējas un samazinās putekļu daudzumu, tādējādi uzlabojot arī gaisa kvalitāti. Tāpat šīs izmaiņas samazinās ceļu uzturēšanas izmaksas, dodot iespēju līdzekļus novirzīt lauku teritoriju ceļu uzlabošanai,” uzsver Līga Medne.
Būtiski pieminēt, ka saglabātas visas iepriekšējās programmas – izglītībā, uzņēmējdarbībā, kultūrā, sportā, veselības aprūpē, sociālajā jomā, dzīves telpas un vides uzlabošanā. Tāpat šogad atvēlēti līdzekļi dažādām civilā aizsardzības plāna aktivitātēm, lai uzlabotu drošību novadā.
Lielākie izaicinājumi 2025. gadam iezīmēti: nacionālās ekonomikas attīstība, iedzīvotāju piesaiste novadam un darbam pašvaldībā, skolu tīkla sakārtošanas turpināšana un pāreja uz programmu finansējumu, satiksmes infrastruktūra, mājokļa pieejamība un vispārējā drošība.
Budžets ir pašvaldības finansiālās darbības pamatdokuments un finanšu instruments, ar ko tā nodrošina savu autonomo funkciju izpildi, kā arī veic ekonomisko un sociālo vajadzību sabalansēšanu ar pašvaldības finansiālajām iespējām.
Cēsu novada pašvaldības 2024. gada budžets izstrādāts, ievērojot likumā "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam", likumā "Par pašvaldību budžetiem", Pašvaldību likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, kā arī nodokļu likumos, Ministru kabineta noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības.
