Tūristiem, kuri dodas maršrutā no Līgatnes uz Līgatnes dabas takām, parasti silti iesaka aplūkot arī Gaujas ielu ar tās vēsturisko apbūvi – papīrfabrikas strādnieku mājām un sabiedriskajām ēkām. Vēl samērā nesenā pagātnē Gaujas ielas asfalta segums ne vienam vien gājējam un braucējam lika šķendēties, taču šopavasar iela būs pilnībā sakopta un atjaunota.
Gaujas ielas atjaunošana tika uzsākta pērnā gada novembrī, kad tika uzsākti tam nepieciešamie pamatdarbi, demontēts ielas un gājēju ietvju segums un apmales. Tāpat tika uzstādītas jaunas virsūdens atvades komunikācijas (gūlijas, caurtekas) un citas ielu šķērsojošas, nomaināmas komunikācijas, kā arī jaunas apmales. Šobrīd ir “tehnoloģiskā pauze”, pēc kuras darbi turpināsies. Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Ainārs Šteins stāsta, ka atlicis vairs tikai ieklāt asfalta segumu un uztaisīt gājēju ietves.
“Viena no centrālajām Līgatnes ielām, Gaujas iela, praktiski bija sabrukšanas stāvoklī un pagājušajā gadā pašvaldība pieņēma lēmumu veikt pilnu šīs ielas rekonstrukciju. Ņemot vērā, ka iepriekšējo reizi Gaujas iela tika asfaltēta pagājušajā gadsimta astoņdesmitajos gados, tas tiešām bija vairāk kā nepieciešams. Projektā tiks noasfaltēta arī Miera iela un gan šeit, gan Gaujas ielas dzīvojamā mikrorajonā izveidotas gājēju ietves un automašīnu stāvvietas. Tas ir ļoti vērtīgs, ilgi gaidīts un pilnvērtīgs projekts,” saka Ainārs Šteins.
Līdz ar tā īstenošanu uzlabosies satiksmes drošība abos Miera ielas pieslēgumos Gaujas ielai, savukārt tās sākumā līdz ar gājēju ietves izbūvi arī skolēnu ceļš uz Jauno Līderu vidusskolu paliks drošāks.
Darbus veic SIA “Vianova” un Gaujas ielas sakārtošana kopumā izmaksās 823 724 eiro, savukārt finansējums tika rasts pateicoties iespējai saņemt pašvaldībām domāto valsts aizdevumu “Covid-19” izraisītās krīzes seku mazināšanai un novēršanai. Ainārs Šteins neslēpj, ka iepriekš nelielu novadu vietvarām iespēja saņemt tādus kredītresursus nebija pieejama. Viņš stāsta, ka pašvaldībai šis iepirkums bijis ļoti izdevīgs arī tādēļ, ka cena bijusi krietni zemāka par plānoto.
“Protams, tas mūs izbrīnīja, taču būvnieki atklāja, ka cena ir tik draudzīga, jo iepirkums tika izsludināts vasaras nogalē, bet darbi bija jāuzsāk rudenī, kad visi ceļu būvdarbi jau iet uz beigām.”
Lai arī valda uzskats, ka būvmateriālu cenas pēdējā laikā vai “uzskrējušas debesīs” un tāpēc ar būvniecību saistītus darbus par saprātīgu cenu veikt ir teju neiespējami, Ainārs Šteins tam īsti nepiekrīt.
“Vidējais statistiskais sadārdzinājums būvmateriālu cenām ir apmēram 12%. Tas nav drastiski. Būvniecībā cenu sadārdzinājumu lielā mērā veido darbaspēka izmaksu pieaugums. Vēl pirms pāris gadiem iepirkumos tika minēti 8 eiro stundā, bet tagad ir 12 eiro. Tomēr tas nebūt nav slikti, jo nozīmē vien to, ka Latvijā celtniecībā nodarbinātajiem atalgojums ļoti strauji tuvojas šajā nozarē citās Eiropas valstīs strādājošo algām. Tas nozīmē, ka cilvēki atgriezīsies Latvijā. Skatīsimies uz lietām pozitīvi.”
