Latvijas Arheologu biedrība par Latvijas 2022. gada arheoloģisko pieminekli izraudzījusies Cēsu senpilsētu, kas ir valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis. 

Latvijas Arheologu biedrības valdes priekšsēdētājs Mārcis Kalniņš skaidro, ka Cēsu senpilsēta ar tajā ietilpstošo Cēsu viduslaiku pils teritoriju, Riekstu kalnu – pilskalnu, Konventa laukuma viduslaiku kapsētu, Katrīnas baznīcas viduslaiku kapsētu un Jāņa baznīcas viduslaiku kapsētu aizņem aptuveni 27 hektāru lielu platību. Cēsu pilsētas senākajā daļā kultūrslāņa biezums sasniedz pat 3,8 metrus.

 Lai gan Cēsis par pilsētu droši var uzskatīt tikai kopš 14. gadsimta, dažādi arheoloģiskie atradumi, tai skaitā 2021. gada arheoloģiskajos izrakumos Pils ielā 1 atklātais pavarda fragments un tajā atrastā keramika, liecina, ka Cēsu senpilsētas teritorija bijusi apdzīvota jau kopš dzelzs laikmeta, norādīja biedrības vadītājs. 

"Cēsu vecpilsētas atzīšana par 2022. gada arheoloģisko pieminekli ir liela atzinība iepriekšējo gadu veiktajam darbiem, arheoloģiskajiem izrakumiem un pētījumiem," uzsver Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš-Eglītis. 

A. Egliņš-Eglītis atzīst: "Nav noslēpums, ka atsevišķos gadījumos potenciālo investoru un attīstītāju plāni ir mainījušies vai iesaldēti arheoloģijas bieda dēļ. Taču mēs gribam šo gadu izmantot, lai veidotu diskusiju par investīcijām un arheoloģijas līdzās pastāvēšanu, par izaicinājumiem un kopēji darāmiem darbiem." 

Cēsu senpilsēta kā gada arheoloģiskais piemineklis izraudzīta, lai aktualizētu arheoloģisko mantojumu un tā pārvaldību pilsētās, jo arheoloģiskais mantojums pilsētvidē nereti tiek uzskatīts kā šķērslis teritorijas attīstības plānu īstenošanai, nevis kā vēsturisku pilsētu neatņemama sastāvdaļa un nozīmīgs kultūras mantojums, atzīmēja biedrībā.