“Lekrings” zaudē līderpozīcijas
Autors: Jānis Gabrāns
Datums: 08.02.2022
Izdevums: Druva
Rubrika: Sports
Otro zaudējumu pēc kārtas Latvijas florbola virslīgā vīriešiem piedzīvoja līderi “Lekrings”, kas savā laukumā ar 1:4 zaudēja “Talsu NSS/ Krauzers” komandai.
Veiksme, šķiet, bija pagriezusi cēsniekiem muguru, jo bumbiņa spītīgi negribēja lidot pretinieku vārtos. No spēles laikā izdarītiem 22 metieniem precīzs bija tikai viens, kamēr Talsu komanda realizēja katru ceturto metienu. Pēc divām trešdaļām 0:3, un tikai spēles 44. minūtē Edgars Puriņš beidzot guva vārtus “Lekrings” labā. Taču tie arī bija vienīgie, spēles izskaņā Talsu komanda raidīja bumbiņu tukšos Cēsu komandas vārtos, un spēle noslēdzas 4:1 viesu labā.
Tikmēr “Rubenes” komanda guva divas uzvaras un turnīra tabulā spēja par vienu punktu apsteigt “Lekringu”. Tiesa, “Rubenei” ir 42 punkti 19 spēlēs, kamēr cēsniekiem 41 punkts pēc aizvadītām 17 spēlēm.
Pie uzvarām neizdevās tikt arī mūsu novada sieviešu virslīgas komandām. Cēsu “Lekrings” tikās ar “Ķekavas Bulldogs/ NND”, un te spēles liktenis izšķīrās jau pirmajā trešdaļā, jo cēsnieces zaudēja 0:5. Otrās trešdaļas sākumā jau 0:6, tikai tad Elīna Tauriņa guva pirmos vārtus Cēsu komandai. Ķekavas komanda drīz atbildēja ar precīzu raidījumu 7:1. Pēdējā trešdaļā vārtus Cēsu komandai guva Liliāna Jakovicka, un rezultāts vairs nemainījās, 7:2 Ķekavas komandas labā.
Komanda “Līgatne” tikās ar abām Rubenes komandām, piedzīvojot divus zaudējumus. Pret daudzkārtējām valsts čempionēm “Rubene” piedzīvots bezierunu zaudējums 0:11, bet nākamajā dienā līdzvērtīgā spēlē pret “Rubene-1” piedzīvots zaudējums 4:6. Pēc divām trešdaļām Līgatnes komanda bija vadībā 4:3, bet pēdējās 20 minūtēs “Rubene-1” guva trīs bezatbildes vārtus.
Līgatnes komandas labā divus vārtus guva Liene Adamane, pa reizei precīzas bija Ieva Dimante un Elīna Drēziņa.
Cēsniecēm regulārajā turnīrā atlikusi vēl viena spēle pret “NND/ RJTC”, arī Līgatnes komandai vēl viena spēle pret vicelīderēm FK “Ķekava”. Ir skaidrs, ka mūsu komandas turnīra tabulu noslēgs piektajā un sestajā vietā, bet, kura ieņems kuru vietu, rādīs pēdējās spēlēs. Jau 16.februārī sāksies izslēgšanas spēles.
No tautastērpiem līdz komunālajiem jautājumiem
Autors: Jānis Gabrāns
Datums: 08.02.2022
Izdevums: Druva
Rubrika: Tēma
2022. gada budžeta apspriešana domes sēdē ilga divas stundas. Iepriekšējos gados Cēsu novada deputāti domes sēdē to pieņēma bez diskusijām, jo visas debates notika jau iepriekš komitejās, īpaši finanšu komitejā. Šoreiz, lai arī komiteju sēdes bija, arī īpaši izveidotās budžeta komisijas sēdes notika, deputātiem netrūka sakāmā arī domes sēdē. Neliels ieskats deputātu teiktajā.
Kultūra un tautastērpi
Deputāte Elīna Stapulone, uzteicot, ka budžeta veidošanā ieguldīts pamatīgs darbs, vēlējās zināt, kā budžetu ietekmēs jaunais struktūras formāts kultūras jomā un vai taisnība, ka būšot tikai trīs vadošie kultūras nami. Domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš – Eglītis skaidroja, ka diskusijas turpinās, bet pārvaldības struktūru plānots veidot atbilstoši jaunajam likumprojektam par kultūras centriem Latvijā: “Martā plānojam nākt ar konceptuālu ziņojumu, kā varētu izskatīties kultūras pārvaldība. Ir ideja par pieciem reģionālajiem kultūras centriem, kuri sniegtu metodisku atbalstu vietējas nozīmes kultūras namiem. Visa šī struktūra tiek veidota esošā budžeta ietvarā.”
E. Stapulone arī interesējās, vai vērtēts finansējums tautastērpiem, citam nepieciešamajam, lai novada kolektīvi godam pārstāvētu novadu nākamā gada Dziesmu un deju svētkos.
A. Egliņš – Eglītis informēja, ka vairākas apvienību pārvaldes iesniedza pieprasījumu tautastērpu iegādei, daļēji finansējums iekļauts, bet pie šī jautājuma nāksies atgriezties tuvākajos budžeta grozījumos: “Mana prognoze, ka kultūras pasākumi gada pirmajā pusē nenotiks tik intensīvi, kā plānots, un tā atrastos papildu līdzekļi tautastērpu iegādei, gatavojoties nākamā gada Dziesmu svētkiem.”
Daudzas neskaidrības
Deputāts Andris Mihaļovs norādīja, ka steiga un saspiestais laika grafiks radies no tā, ka ceļš, kādu reorganizācijā gāja Cēsu novada pašvaldība, nebija izvēlēts pareizs: “Tiek minēts, ka reorganizācija bija novembrī, decembrī, janvārī, bet gribu teikt, ka jau pusgadu pirms vēlēšanām darbojās darba grupas, kas izstrādāja reorganizācijas modeļus, bet jaunievēlētajā domē nevienu no šiem modeļiem neesam skatījuši. Tas noveda pie tā, ka darbinieki bija neziņā, un tas radīja saspiestību budžeta veidošanas laika grafikā.
Man rada neizpratni domes priekšsēdētāja teiktais, ka nav bijis iepriekšējo gadu datu. Ir sajūta, ka lauku pašvaldības strādājušas vispār bez kādiem datiem un budžetu veidojušas vienkārši tāpat. Tas tā nevar būt, un šo argumentu es nepieņemu.
Vēl gribu teikt par minēto budžeta komisiju. Patiesībā jau tā sāka strādāt tikai janvāra otrajā pusē un tikai pēc deputātu pieprasījuma. Ņemot vērā, ka komisija pēdējās nedēļās bija intensīvā režīmā, man nebija iespējas apmeklēt visas sēdes, biju tikai vienā, bet manā rīcībā esošā informācija liecina, ka komisija nav uzklausījusi nevienu apvienību pārvalžu vadītāju, ne iestāžu vadītāju.
Vēl izglītības sakarā gribu atgādināt, ja nebūtu atklātās vēstules no Jaunpiebalgas Mūzikas skolas direktores par budžeta veidošanas principiem, šobrīd situācija būtu daudz nopietnāka un kritiskāka.”
Deputāts Laimis Šāvējs norādīja, ka būtu bijis labi, ja ar prezentāciju par budžetu deputāti būtu varējuši iepazīties pirms sēdes, tad jautājumi būtu citādi. Viņš norādīja uz trūkumiem informācijas pārskatāmībā: “Kopsavilkums pamatbudžetā ir ļoti īss, tur nav skaidras daudzas pozīcijas, kas, kur un kurā vietā slēpjas.”
Šis ir pārmaiņu budžets
Domes sēdē deputāts Indriķis Putniņš norādīja, ka šis ir pārmaiņu budžets: “Mēs nevaram pielāgot vienu standarta procedūru pārejas posmā, šis noteikti bijis nestandarta budžeta sagatavošanas, izskatīšanas un pieņemšanas process. Notikusi administratīvi teritoriālā reforma, kas no valsts institūciju puses bijusi ļoti vāji sagatavota, bet mums jāstrādā ar to materiālu, kas iedots.
Atbildot uz deputāta A. Mihaļova pausto, ka reorganizācijas jautājumi bija necaurspīdīgi, gribētu teikt, ka, gluži kā budžets tika izvērtēts sēdēs, kur deputātiem bija iespēja piedalīties, arī reorganizācijas jautājumus diskutējām komitejās, pieņēmām domes sēdē.
Es aicinu šo sarežģīto budžetu, kas kopumā nebūt nav tik rožains, atbalstīt, jo šis budžets ir pamats mūsu tālākajam darbam un, visticamāk, jau pavasarī atgriezīsimies pie budžeta, veicot budžeta grozījumus.”
Komunālā saimniecība
Domes sēdē kādu daļu aizņēma deputātu debates, pārdomas par Līgatnes siltumapgādi, izskanēja arī jautājumi, kā tas var attiekties uz budžetu, jo nepieciešamas investīcijas arī apkurei, kur tiek izmantota dabas gāze, kuras cenas aug. Tika skarti arī jautājumi par dažu citu apdzīvoto vietu komunālo saimniecību. Uz to domes priekšsēdētāja vietnieks Ainārs Šteins norādīja, ka bažām nav pamata: “Ja būs nepieciešami ieguldījumi, tos veiks uzņēmums “Līgatnes komunālserviss”, tas nekādā veidā neskars pašvaldības budžetu. Runājot par citiem komunālajiem jautājumiem apvienību pārvaldēs, es kā domes priekšsēdētāja vietnieks, kura tiešajā pārziņā ir nodrošināt šo procesu uzraudzību, gribu teikt, ja kāds no šiem jautājumiem būtu prioritāri iekļauti pārvalžu budžetos, es pirmais būtu aizstāvējis, ka šos darbus būtiski paveikt, bet tādu pieprasījumu nebija. Es uzticos cilvēkiem, kuri strādā apvienībās uz vietas, viņi vislabāk zina, kur kas ir vajadzīgs un kur nav.”
A. Šteins arī norādīja, ka administratīvi teritoriālā reforma sākotnējā periodā nenes nekādu ietaupījumu un nerod vairāk naudas pašvaldībām: “Šis ir finansiāli smags periods pilnīgi visām pašvaldībām, reforma sākuma periodā būtiski palielina izdevumus. Ja mums izdevies nedaudz ieekonomēt uz administratīvajiem resursiem, šī nauda tiek nolikta tam, lai kādu citu pakalpojumu nodrošinātu visa novada teritorijā.”
Kaut ko iegūstam, kaut ko zaudējam
Deputāts Hardijs Vents, oponējot tiem, kuri teica, ka šis ir labs un taisnīgs budžets, norādīja, ka mazs budžets nevar būt taisnīgs jau pēc definīcijas: “Budžets nav tikai cipari, aiz katra no tiem stāv cilvēki. Runājot par sociālo jomu, tiek uzsvērts, ka šajā gadā ar budžetu izlīdzinām sociālo pakalpojumu visā novadā. Protams, kaut ko iegūstam, bet ļoti daudz arī zaudējam, un tas īpaši attiecas uz lauku apvienībām. Mēs pazaudējam pakalpojumus, ko līdz šim esam snieguši saviem iedzīvotājiem, sākot ar senioru sveikšanu, līdz ēdināšanas jautājumiem skolēniem, kur vēl nekādas skaidrības nav.”
Pārāk daudz bijušo priekšnieku
Deputāts Andris Melbārdis norādīja, ka šis ir septītais pašvaldības budžets, kura pieņemšanā viņš piedalās kā deputāts: “Līdz šim nekad tik traki nav bijis, un es cenšos saprast, kāpēc šogad ir citādi. Laikam jau mēs te pārāk daudz bijušo priekšnieku esam savēlēti. Izsaku ļoti lielu cieņu visiem bijušajiem pašvaldību vadītājiem, zinu, ka par saviem novadiem esat visu laiku turējuši rūpi, bet jāsaprot, ka kaut kas ir mainījies. Cienījamie kolēģi, būtu laiks sākt uzticēties speciālistiem, un tādi ir visās pārvaldēs. Budžets vienmēr bijis sasteigts, un tāpēc šajā domes sēdē vajadzētu tomēr runāt par tā būtību. Sāpe mums visiem par šo jautājumu ir liela, domu daudz, un tās pamatā ir pareizas, bet, ja uzticamies speciālistiem, šis budžets ir jāpieņem.”.
Lielākās investīcijas
Autors: Jānis Gabrāns
Datums: 08.02.2022
Izdevums: Druva
Rubrika: Tēma
Atbilstoši Investīciju plānam lielākie ieguldījumi 2022. gadā paredzēti izglītības infra-struktūrā, kas ietver tādus novadam nozīmīgus investīciju projektus kā:
- ERAF projekta “Izglītības iestāžu infrastruktūras modernizācija”;
- pašvaldības ēku energoefektivitātes paaugstināšana: Drabešu Jaunajā pamatskolā, Aleksandra Bieziņa Raiskuma pamatskolā, Līvu pirmsskolas izglītības iestādē, Jaunpiebalgas vidusskolā, Cēsu Bērzaines pamatskolā- attīstības centrā, Cēsu 1. pamatskolas mācību darbnīcas ēkā;
- Nītaures pamatskolas rekonstrukcijas būvprojekta izstrāde ēkas funkcionalitātes paaugstināšanai;
- būvprojekta izstrāde ēkas Dārtas ielā 1, Cēsīs, pārbūvei par pirmsskolas izglītības iestādi;
- centralizētas mehāniskās ventilācijas sistēmas ierīkošana Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkā;
- Līgatnes pirmsskolas izglītības iestādes Gaujas ielā 7, Līgatnē, pārbūve;
- Augšlīgatnes pirmsskolas izglītības iestādei “Zvaniņi” energoefektivitātes paaugstināšanas būvprojekta izstrāde;
- jumta nomaiņa Vecpiebalgas vidusskolas pirmsskolas izglītības iestādei;
- turpināsies NOIF projekta “Nākotnes tehnoloģiju izziņas centrs” un KPFI projekta “Nākotnes tehnoloģiju izziņas centrs” ieviešana.
Finanšu ieguldījumus plānots veikt arī publiskās telpas labiekārtošanai, lai:
- izveidotu skeitparku Līvu ciemā un pabeigtu skeitparka rekonstrukcijas darbus Cēsu pilsētā;
- rekonstruētu gājēju tiltu pār Arisu (Vecpiebalga);
- turpinātu ūdens krānu uzstādīšanu sadarbībā ar “Draugiem.lv”;
- izbūvētu paaugstinātās gājēju pārejas Gaujas ielā (pie Cēsu 2. pamatskolas), Cēsīs, Cēsu novadā;
- turpinātu rotaļu laukuma labiekārtošanas darbus Maija parkā, mulčas segumu nomainot pret gumijas segumu;
- Cēsīs , Pils ielā 12, atjaunotu piemiņas sienu represētajiem;
- ierīkotu apgaismojumu Nēķina parkā un Dzērbenes skvēriņā pie Dzērbenes pils;
- realizētu Priekuļu vidusskolas atklātā sporta laukuma un autostāvvietas pārbūvi;
- ierīkotu apgaismojumu Stalbes ciemā gar Rundu 8.
Pašvaldības īpašumu sakārtošanā tiks veikt šādi darbi:
- bijušās Piebalgas skolas pārbūve par pansionātu;
- ēkas "Gaismas", Skujenē, - jumta pamata un cokola atjaunošana;
- Vecpiebalgas jauno kapu kapličas jumta nomaiņa, mūra remonts;
- Dzērbenes pils saimniecības ēkas avārijas stāvokļa novēršana;
- Vecpiebalgā K. Skalbes muzeja fasāžu vienkāršota atjaunošana (izpētes daļa);
- Taurenē ēkas "Rudiņi" kāpņu remonts un kāpņu nojumes izveidošana;
- Cēsu Meža kapu kapličas zāles sienu un griestu remonts;
- Jumta maiņa pašvaldības īpašumam Meldru ielā 15, Priekuļi.
Līdzsvara un konkurētspējas budžets
Autors: Jānis Gabrāns
Datums: 08.02.2022
Izdevums: Druva
Rubrika: Tēma
Apstiprināts jaunā Cēsu novada pirmais budžets. Tā ieņēmumi plānoti 84 850 751 eiro apmērā, bet izdevumi - 81 666 896 eiro apmērā.
Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, prezentējot 2022.gada budžetu, to nosauca par līdzsvara un konkurētspējas budžetu: “Līdzsvara budžetu varētu saukt arī par izlīdzināšanas budžetu, jo tās tradīcijas un programmas, kas līdz šim bijušas vien dažos vēsturiskajos novados, esam centušies paplašināt visam Cēsu novadam. Esam spējuši izlīdzināt pakalpojumu grozu un tā pieejamību visā novadā. Visi vēsturisko novadu iesāktie projekti tiks pabeigti, arī ja tie turpinās vēl 2022.gadā.
Runājot par konkurētspējas budžetu, manā ieskatā budžetā ir daudz dažādu attīstības projektu gan izglītībā, gan ceļu infrastruktūrā, gan uzņēmējdarbībā, kas ilgtermiņā noteikti stiprinās Cēsu novada konkurētspēju.”
Domes priekšsēdētājs paskaidroja, ka jau septembrī deputāti vienojušies par 2022.gada budžeta prioritātēm. Novembra sākumā tika izveidota budžeta komisija 13 cilvēku sastāvā, par pamatu ņemot Finanšu komitejas sastāvu, komisijā ietverot arī izpilddirektoru un finanšu pārvaldes vadītāju. Komisijas uzdevums bija sniegt viedokli par papildu pieprasījumiem, jaunām aktivitātēm, jauniem projektiem.
“Šajā budžetā kā prioritātes esam izvēlējušies transporta infrastruktūru, dažādu veidu projektus piesaistīt izglītības, sociālās jomas, dzīvojamā fonda, zaļā kursa un energoefektivitātes jomā. Arī uzņēmējdarbības, dabas un kultūrvēsturiskā mantojuma, un tūrisma attīstības jomā. Vēl viena no prioritātēm ir informāciju tehnoloģiju sekmēšana novadā publiskajā pārvaldē un uzņēmējdarbībā,” informēja J. Rozenbergs, piebilstot, ka šī gada budžetā visas prioritātes ir pārstāvētas.
Pēc viņa teiktā ceļu infrastruktūras uzlabošanai budžetā ir programma 3,2 miljonu vērtībā, plus vēl pērn uzsāktie projekti vēsturiskajos novados. Izglītībā ir gan struktūrfondu projekti, gan valsts aizņēmumu projekti, gan arī pašvaldības budžeta investīcijas. Sociālajā jomā ir pansionāta projekts Jaunpiebalgā, grupu dzīvokļu māja Cēsīs, nodrošināts arī daudzveidīgs atbalsts sociālās palīdzības un pakalpojumu ziņā, kur pieaugums ir gandrīz 600 tūkstoši eiro uz visu novadu.
“Uzskatu, ka deputātu iesaiste budžeta veidošanā bija daudzveidīga un visiem brīvi pieejama. Oktobrī visiem deputātiem tika nodrošināta pieeja “ZZ Dats” grāmatvedības programmatūrai, kurā redzami visi pieprasījumi, visi iestāžu budžeti, redzama budžeta tapšana. Izveidotās budžeta komisijas sēdes bija atklātas un plaši apmeklētas,” teica J. Rozenbergs.
Budžeta tapšanas laikā saņemti divu deputātu pieprasījumi. Atis Egliņš – Eglītis iesniedza trīs pieprasījumus, no tiem apmierināts viens – 20 000 projektam “Cēsis – Latvijas kultūras galvaspilsēta 2025”. Otru iesniedza deputāti Andris Mihaļovs un Ella Frīdvalde – Andersone par nepieciešamo finansējumu tilta pār Gauju Līgatnē izpētes procesam, un finansējums 20 000 eiro apmērā ir iekļauts 2022. gada budžetā.
Budžeta ieņēmumi plānoti 84 850 751 eiro apmērā. Lielu posteni – 28 576 304 eiro - veido nodokļu ieņēmumi, no tiem lielākais īpatsvars ir iedzīvotāju ienākuma nodoklim (89,6 %) un nekustamā īpašuma nodoklim (8,1 %). Savukārt transfertu ieņēmumi jeb ieņēmumi, ko pašvaldība saņem no valsts vai citu pašvaldību budžetiem, plānoti 31,364 miljonu eiro apmērā. Valsts budžeta transfertu apjoms vairāk nekā 30 miljonu eiro galvenokārt paredzēts pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.
Pašvaldībā norāda, ka ieņēmumu daļa plānota piesardzīgi, jo ir liela neziņa attiecībā uz “Covid -19” pandēmijas ietekmi, līdz ar to gada laikā var nākties sastapties ar lieliem izaicinājumiem ieņēmumu prognozes izpildē.
Domes priekšsēdētājs arī informēja, ka pašvaldībai uz šī gada 1.janvāri no pagājušā gada ir vairāk nekā 13 miljoni eiro naudas līdzekļu atlikums.
Šajā gadā paredzēts ņemt arī aizņēmumus 3,6 miljonu apmērā. Pašvaldības kredītportfelis šogad būs 9, 77 procenti no pieļaujamajiem 20 procentiem, kas noteikts likumdošanā.
Izdevumu sadaļa ir 81 666 896 eiro. No tiem vairāk nekā 32 miljoni ir izglītības funkcijai, vairāk nekā 21 miljons eiro – ekonomiskajai darbībai. Šajā sadaļā (ekonomiskā darbība) iekļauta arī plānoto ielu/ ceļu posmu būvniecības projektu realizācija, Eiropas Savienības projekta “Degradēto teritoriju revitalizācija Cēsu novadā IV kārta”, Nākotnes tehnoloģiju izziņas centra būvniecības projekts, citi būvniecības un attīstības projekti, arī pašvaldības mājaslapas uzturēšana un informatīvā izdevuma “Cēsu Vēstis” izplatīšana.
Budžetā 7,5 miljoni eiro paredzēti teritorijas un mājokļu apsaimniekošanai, vairāk nekā 7,3 miljoni sociālajai aizsardzībai.
“Ja budžetu skatāmies caur viena eiro prizmu, tad no katra eiro 40 centus tērējam izglītības funkcijai, 26 – ekonomiskajai darbībai, 9 – teritorijas un mājokļu apsaimniekošanai, 9 -sociālajai aizsardzībai, 8 – atpūtai, kultūrai un reliģijai, 3 – vides aizsardzībai, 2 – vispārējiem vadības dienestiem, 2 – veselības aprūpei, 1 – sabiedriskajai kārtībai un drošībai,” skaidroja domes priekšsēdētājs.
Stāstot par pašvaldības darba reorganizāciju, J. Rozenbergs informēja, ka amata vienību skaits 2021.gadā pašvaldībā bija 390,8, bet 2022.gadā – 270. Samazinājums par 121 vienību ļāvis ietaupīt vairāk nekā 151 tūkstoti eiro.
Norādot uz šī gada izaicinājumiem, domes priekšsēdētājs sacīja, ka viens no tiem ir neziņa: “Grūti prognozēt, kāda būs ekonomiskā attīstība pasaulē un Latvijā. Ekonomisti spriež par nopietnu inflācijas risku, kas nenoliedzami atsauksies uz izdevumiem. Šobrīd nav skaidrs, kā varētu attīstīties energoresursu cenu izmaiņas. Vēl viens izaicinājums ir pavasarī gaidāmā diskusija par bērnu ēdināšanu novada skolās. Šo mācību gadu noslēgs esošajā kārtībā, par jauno deputātiem būs jāvienojas.
Budžeta grozījumos būs jārisina pedagogu algu palielinājums no 1.septembra.”
J. Rozenbergs atzina, ka šis bijis smagākais budžeta tapšanas process viņa darba pieredzē pašvaldībā: “Skaidrs, ka vienmēr gribas vairāk, un saprotu, ka katram liekas, ka viņa nozare ir svarīgākā. To neapšaubot, mums bija jācenšas izlīdzsvarot budžetu tā, lai visās nozarēs, visās jomās ir kaut nedaudz, bet tomēr virzība uz priekšu, uz attīstību.
Izaicinājumi, veidojot šo pirmo jaunā novada budžetu, bija, bet esmu pārliecināts, ka no nākamā gada situācija būs daudz vienkāršāka.”.
Vada auto, esot alkohola reibumā
Autors: Arita Lejiņa
Datums: 08.02.2022
Izdevums: Druva
Rubrika: Ziņas
Alkohola reibumā pie automašīnas stūres Cēsu novada teritorijā pagājušajā nedēļā fiksēti trīs šoferi, liecina Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes informācija. Divi no šiem gadījumiem konstatēti svētdien, 6. februārī. Pulksten 16.49 Valsts policijā saņemta informācija, ka Cēsu novadā, autoceļa Rīga-Sigulda-Veclaicene posmā, kāds autovadītājs, iespējams, ir alkohola reibumā. Izbraucot policijas norīkojumam, Drabešu pagastā plkst. 17.04. policija apturēja “Volkswagen” vadītāju, kuram konstatēja1,51 promiļu reibumu. Savukārt Līgatnes pagastā kādam “Toyota” vadītājam tika konstatēts 2,09 promiļu reibums.
Dzērājšoferis tika apturēts arī 2. februārī pulksten 22.56 Jaunpiebalgas pagastā uz autoceļa Ērgļi – Jaunpiebalga – Saliņkrogs. Vīrietim, kurš vadīja automašīnu “Renault”, minimālo alkohola koncentrāciju izelpā konstatēja augstu- 2,45 promiles.
Par visiem trim gadījumiem policijā sākts administratīvais process.
Kopumā aizvadītājā nedēļā Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu iecirknī par notikumiem satiksmē noformēti 42 administratīvā pārkāpuma protokoli, no tiem 14 par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu, viens par agresīvu transportlīdzekļa vadīšanu. Iecirkņa teritorijā reģistrēti 12 ceļu satiksmes negadījumi, cietušo nav.
Kārtējās uzvaras Rubenes komandām
Autors: Jūlijs Cukurs, pēc floorball.lv materiāliem
Datums: 08.02.2022
Izdevums: Liesma
Rubrika: Sports
ELVI florbola līgā sievietēm nevainojami šo sezonu sestdien savā laukumā turpināja daudzkārtējā valsts čempione Rubene, gūstot jau 13. uzvaru 13 spēlēs – ar 11:0 (3:0, 4:0, 4:0) tika pārspētas Līgatnes florbolistes, kuras pirmā apļa mačā viesos mūsējās bija uzvarējušas ar 8:5. Atbildes spēle izvērtās pavisam citādi – pirmā perioda laikā kocēnietes pēc Emīlijas Salacietes, Samantas Bērziņas un Lauras Gaugeres vārtu guvumiem izvirzījās vadībā ar 3:0, bet otrās trešdaļas laikā laukuma saimnieces guva vēl četrus bezatbildes vārtus, panākot jau 7:0. Arī pēdējā periodā Rubene savus vārtus nosargāja neieņemtus, bet pretinieču vārtsardzi sarūgtināja vēl četras reizes, svinot pārliecinošu panākumu ar 11:0.
***
Svētdien rīta pusē savā laukumā ar Līgatnes komandu nūjas krustoja jau Rubene-1, kas pirmā riņķa mačā izbraukumā bija piekāpušās pēcspēles metienos – 4:5. Arī atbildes spēli veiksmīgāk sāka līgatnietes, kas 8. minūtē pēc Elīnas Drēziņas precīzā raidījuma izvirzījās vadībā ar 1:0, ar tādu rezultātu noslēdzās pirmais periods. Otrās trešdaļas sākumā laukuma saimniecēm vajadzēja mazāk par četrām minūtēm, lai pārņemtu vadības grožus – 2:1, ar goliem izcēlās Madlēna Rozīte un Elīna Sirmā. Spēles vidū rezultāts bija neizšķirts (3:3), bet pirms pēdējā perioda vadībā ar 4:3 atradās līgatnietes, jo vārtus guva Ieva Dimante. Pēdējo 20 minūšu laikā Līgatne pie vārtu guvumiem vairs netika, bet komandas Rubene-1 labā pa golam iemeta Madlēna Rozīte, Elīna Sirmā un Dinija Pinkule, nodrošinot uzvaru ar 6:4.
Rubene-1 meitenēm regulārajā turnīrā atlikusi vēl viena spēle – sestdien izbraukumā Spuņņciemā ar NND/RJTC.
***
Vēlāk savu pēdējo regulārā turnīra spēli aizvadīja ELVI florbola līgas sievietēm turnīra tabulas līdervienība Rubene, kas jau labu laiku pirms regulārā turnīra noslēguma bija nodrošinājusi sev pirmo vietu, jo šosezon bijusi pārāka par visām konkurentēm. Izņēmums nebija arī šī reize – Kocēnu sporta namā Rīgas komanda NND/RJTC tika sagrauta ar 20:3.
Abas komandas šosezon gan vēl nebija tikušās, jo pirmā spēle nenotika – rīdziniecēm tajā tika piešķirts tehniskais zaudējums ar 0:5. Svētdienas maču Kocēnu sporta namā ļoti pārliecinoši sāka mājinieces, nepilnu divu minūšu laikā izvirzoties vadībā ar 2:0. Pa bumbiņai viešņu vārtos ieraidīja Laura Gaugere un Lība Daija Mikova. Rīgas florbolistes atbildi parādā nepalika – 2. minūtes vidū Klinta Rovīte meistarīgi izpildīja soda metienu, rezultāta starpību samazinot līdz minimumam – 1:2. Tomēr īsti līdzvērtīgu cīņu NND/RJTC nespēja piedāvāt – pēc pirmā perioda rīdzinieces zaudēja ar septiņu vārtu starpību (2:9), bet pēc otrā – ar deviņu vārtu starpību (3:12). Pēdējā trešdaļā Rubene iemeta astoņus bezatbildes vārtus un varēja regulāro turnīru noslēgt ar ļoti pārliecinošu panākumu – 20:3, svinot 14. uzvaru tikpat mačos. 8 (5+3) punktus uzvarētāju rindās sakrāja Simona Grāpēna, bet vēl rezultatīvāka ar 11 (2+9) punktiem bija Laura Gaugere.
KONCERTU AFIŠA
PIEKTDIENA – 18.02.
19.00 Aizkraukles kultūras namā koncertprogramma "Radīts Latvijā". Piedalās: D. Tenis (klavieres) un V. Pūce (čells); 19.00 Siguldas koncertzālē "Baltais flīģelis" Kristapa Vanadziņa Trio koncertprogramma "Mīlestības dārzs ir aizaudzis"; 19.00 kultūras centrā "Ulbrokas pērle" vokālās grupas "Framest" koncerts "Tomēr jāpadomā"; 19.00 Ķekavas kultūras namā grupas "Baltie lāči" koncerts "Tirgus stāsti"; 19.00 Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" "Kremerata Baltica" 25 gadu jubilejas koncerts. Piedalās: "Kremerata Baltica", solisti – A. Kosmeja (klavieres), Dž. Bidva (vijole), A. Puškarevs (vibrofons); 19.00 Rīgas Sv. Jāņa baznīcā Latvijas Radio kora koncerts "Sakrālie dziedājumi". Dir. K. Putniņš; 20.00 mūzikas namā "Daile" koncertprogramma "Tā runāja...". Piedalās: K. Lācis (klavieres), LNSO stīgu kvartets, aktrise I. Ķuzule–Skrastiņa.
KNAB izmeklē lietu pret bijušo “Līgatnes nami” valdes locekli
Autors: Jānis Gabrāns
Datums: 10.02.2022
Izdevums: Druva
Rubrika: Ziņas
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izmeklē kriminālprocesu saistībā ar pašvaldības kapitālsabiedrības “Līgatnes nami” valsts amatpersonas iespējamām prettiesiskām darbībām, vēsta ziņu aģentūra LETA.
Kriminālprocess sākts 2020. gada 12. augustā pēc Krimināllikuma panta par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, bet, lai nodrošinātu iespējamā noziedzīgā nodarījuma sekmīgu izmeklēšanu, KNAB izmeklēšanas interesēs plašāku informāciju par attiecīgo kriminālprocesu, tostarp iespējamā noziedzīgā nodarījuma subjektu un saturu, nevarot sniegt.
Jau rakstījām, ka janvāra Cēsu novada domes sēdē deputāte Elīna Stapulone aicināja pašvaldības izpilddirektoru Kasparu Auziņu nākamajā domes sēdē sniegt informāciju par situāciju minētajā kapitālsabiedrībā, norādot arī uz viņas rīcībā esošo informāciju, ka ierosinātas divas procesuālās darbības tiesībsargājošās iestādēs, viena pat KNAB. Toreiz bijušais Līgatnes domes priekšsēdētājs, tagadējais Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Ainārs Šteins “Druvai” skaidroja, ka KNAB vai citās tiesībsargājošās iestādēs nav lietas pret kapitālsabiedrību, bet ir lietas, kur kapitālsabiedrība vēršas pret bijušo valdes locekli, un tā esot būtiska atšķirība.
Vakar, situāciju izklāstot plašāk, A.Šteins stāstīja, ka jārunā par divām epizodēm: “2020. gada sākumā pašvaldībā nonāca informācija, ka KNAB interesējas par kapitālsabiedrības darījumiem. Cik man zināms, kādas mājas iedzīvotāji bija uzrakstījuši KNAB iesniegumu, ka kapitālsabiedrībā notiek nelikumīgas darbības saistībā ar dzīvojamo māju apsaimniekošanu. Izskanēja informācija, ka valdes loceklis, nu jau bijušais, pakalpojumu sniegšanai izmantojis savu radinieku uzņēmumus. Cik noprotams, KNAB uzsācis lietu, ieradies kapitālsabiedrībā izņemt dokumentus, bet jāuzsver, ka pašvaldība par to netika informēta, mēs nezinājām, ka uzsākta krimināllieta. Mūsu aizdomas apstiprinājās, kad KNAB lūdza informāciju arī pašvaldībai, vai konkrētās firmas arī mums sniegušas kādus pakalpojumus, bet pašvaldībai ar tām nekādu saistību nebija.
Otrā epizode, ka zvērinātais revidents neparakstīja kapitālsabiedrības gada pārskatu, ziņojumā vadībai norādot, ka, iespējams, konstatētas kādas nelikumības saistībā ar dokumentu viltošanu. Pēc šī ziņojuma saņemšanas atbrīvojām no amata valdes locekli, tika veikts iekšējais audits, kurā tika konstatēts, ka, iespējams, veikta, grāmatvedības datu sagrozīšana. Jo iepriekšējā periodā uzņēmums bija norādījis, ka strādā ar peļņu, bet izrādījās, ka strādā ar zaudējumiem. Auditā konstatēja arī to, ka ir slēgti līgumi, veikti maksājumi par, iespējams, neveiktām darbībām. Šo informāciju nodevām Valsts policijai, kas, cik zināms, to nodeva tālāk KNAB.”
Janvārī jau rakstījām, ka minētajā revidenta ziņojumā norādīts, ka sabiedrības īstermiņa saistības uz 2020. gada 31. decembri pārsniedz tās apgrozāmo līdzekļu atlikumu par 142 684 eiro, kas var radīt šaubas par sabiedrības spēju segt savas īstermiņa saistības. A. Šteins norādīja, ka tās īsti nav saistības, bet uzņēmuma iepriekšējo periodu zaudējumi: “Uzņēmumam nav tādu saistību, kas var ietekmēt tā saimniecisko darbību (nenomaksāti rēķini un tamlīdzīgi). Lēmumi, kā segt zaudējumus, ir dalībnieku sapulces un valdes ziņā. Iepriekš pieņemtā stratēģija paredzēja, ka iepriekšējo periodu zaudējumus segs no uzņēmuma peļņas. Pēc uzņēmuma iesniegtajiem un revidentu apstiprinātajiem gada pārskatiem kopš 2014. gada “Līgatnes nami” strādāja ar peļņu, tas deva pārliecību, ka uzkrātie zaudējumi tiks segti piecos sešos gados. Izrādās, šie pārskati, iespējams, nav bijuši patiesi, tas ir tas, ko izmeklē tiesībsargājošās iestādes. Nav informācijas, ka nauda būtu vienkārši nozagta, jārunā par zaudējumiem, ir tikai jautājums, vai tie nodarīti apzināti, taču gribu uzsvērt, ka kapitālsabiedrības darbība nekādā gadījumā nav apdraudēta.”
Šobrīd kapitālsabiedrības valdes locekļa amatu pilda Mikus Dzenis, bet, kā vēsta informācija laikraksta “Druva” arhīvā, pirms viņa to pildīja Dāvis Lācis.
Kārtējais novērtējums
Autors: Jānis Gabrāns
Datums: 11.02.2022
Izdevums: Druva
Rubrika: Sports
Kārtējo sava veikuma novērtējumu izpelnījusies basketboliste, līgatniete Emīlija Krista Grava, kura jau ceturto gadu pārstāv Ņujorkā esošās “Wagner” koledžas basketbola komandu “Seahawk” ASV Nacionālajā studentu basketbola līgā NCAA. Aizvadītajā nedēļā viņa atzīta par nedēļas saspēles vadītāju Ziemeļaustrumu konferencē (NEC).
Emīlijai tā ir otrā reize šajā sezonā, kad viņa izpelnījusies nedēļas labākās spēlētājas atzinību, un sestā viņas četru gadu karjerā.
Basketboliste šajā sezonā piedalījusies visās aizvadītajās spēlēs, pavisam 21, laukumā vidēji pavadot 30,4 minūtes, tas ir otrs ilgākais laiks komandā. Emīlija ir komandas rezultatīvākā spēlētāja, sezonā guvusi 271 punktu jeb vidēji 12,9 punktus spēlē. Ir komandas līdere arī atlēkušo bumbu savākšanā, vidēji 5,3 spēlē.
Var atgādināt, ka aizvadītā gada nogalē viņa NCAA sasniedza 1000 gūto punktu robežu, pirms viņas to bija spējuši 14 Latvijas basketbolisti. Šobrīd viņas kontā jau 1123 punkti. Emīlija bija komandas līdere arī divās pēdējās spēlēs, kurās “Seahawk” svinēja uzvaras. Ar 78:62 tika pārspēta Konektikutas universitātes komanda “Blue Devils”, spēlē Emīlija laukumā pavadīja 24 minūtes, gūstot 23 punktus, izcīnot sešas atlēkušās bumbas.
Uzvara arī pret Longailendas universitātes komandu “Sharks” 65:57, un šajā spēlē viņas rēķinā 16 punkti un piecas bumbas zem groziem.
Šodien statistika jau būs mainījusies, jo vakar vakarā “Wagner” koledžas komanda tikās ar Losandželosas universitātes “Mount Saint Marys” komandu, kas Ziemeļaustrumu konferencē ieņem trešo vietu, kamēr “Seahawk” ir sestajā vietā.
Jau esam rakstījuši, ka Emīlija savu vārdu ierakstījusi arī Latvijas basketbola vēsturē, vienā spēlē gūstot 45 punktus. Viņas snieguma novērtējums ir arī tas, ka viņa divus gadus pēc kārtas tikusi iekļauta konferences sezonas Pirmajā komandā.
DISKUSIJAS PAR TILTU PĀR GAUJU LĪGATNĒ
Iedzīvotāju iebildumi pirms 11 gadiem
Autors: Sarmīte Feldmane
Datums: 11.02.2022
Izdevums: Druva
Rubrika: Tēma
Projekta izstrādes gaitai 2011. gadā cītīgi sekoja iedzīvotāji abos Gaujas krastos. Informatīvās sanāksmes un apspriešanas bija kupli apmeklētas. Protams, bija gaujmalieši, kuri iebilda pret tilta būvniecību. Kādi bija apsvērumi?
Tiks zaudēts klusums, un tiem, kuri tur dzīvo, dzīvesvietas izvēlē viens no iemesliem ir tieši tas. Jau tagad līgatniešiem nereti traucē laivotāju radītie trokšņi. Tilts radīs tādu pašu situāciju otrā upes krastā Pārgaujā. Vajadzēs augstus žogus un niknus suņus, lai pasargātu sevi no laivotājiem, vērtē iedzīvotāji.
No Līgatnes uz Straupi velosipēdisti nebrauks, jo tur putekļains ceļš. Te ir Gaujas nacionālā parka teritorija ar dabas lieguma zonu, un tajā ir jāsargā daba. Palielināt satiksmes intensitāti vietā, kur ir neskarta daba, klusums, nav pieļaujams, jo tiks izmainīta vide. Kāds arī uztraucās, ka īpašuma vērtība kritīsies. Var diskutēt, vai attīstīta infrastruktūra to samazina, vai klusums vietai ir lielāka pievienotā vērtība. Taču ikdienā tilts būtu neatsverams tiem, kuri dodas ogot un sēņot, pie radiem un draugiem, uz tirdziņiem tirgoties vai iepirkties otrpus Gaujai.
Plašas diskusijas bija par to, kādu tad tiltu vajag būvēt, vai pa to brauks tikai velosipēdisti un ies gājēji, vai brauks arī vieglās un smagās mašīnas. Iecere paredzēja, ka tas nebūs industriālais tilts smagajam transportam, bet gan sabiedriskajam transportam, gan tūristiem. Apspriešanās viedokļu apmaiņā vairākkārt izskanēja, ka personīgās intereses nevar būt augstākas par sabiedrības un reģiona interesēm. Tūristi būs vien jāpiecieš, jo ieguvumi ir daudz lielāki nekā viena cilvēka miers.
Ideju un vajadzību novērtē arī citi
Autors: Sarmīte Feldmane
Datums: 11.02.2022
Izdevums: Druva
Rubrika: Tēma
Arhitekte, līgatniete Dace Gradovska atceras, ka arī projekta “Baltic climate” partneri no Vācijas, Lietuvas lielajām pašvaldībām, vērtējot latviešu ideju, to atzina par tādu, kas noteikti jāīsteno. “Viens no projekta pētījuma aspektiem bija, kā varam sagatavoties klimata pārmaiņām. Izmešu daudzuma samazināšana, nebraucot liekus kilometrus, tika uzsvērta pirms 11 gadiem, ir un būs svarīga. Prāmis, kas ved pāri upei, kā transporta līdzeklis ir pakļauts laikapstākļiem, ne visos gadalaikos to var izmantot. Tika prognozēts, ka klimata pārmaiņu ietekmē aizvien ilgstošāk ūdens līmenis Gaujā varētu būt zems un prāmis nevarētu kursēt. Līdz ar to zūd iespēja tikt no viena krasta uz otru, kas ir svarīgi gan vietējiem iedzīvotājiem, gan tūristiem. Būtiski ir laikus rast risinājumu,” stāsta D.Gradovska. Ekspertu un dažādu institūciju atzinumi par tiltam izraudzīto vietu bija pozitīvi, izpētīts upes plūdums, reljefs, esošie ceļi,ģeoloģija, topogrāfija, ietekme uz vidi.
Nopietni un daudz tika arī spriests, kādam būtu jāizskatās tiltam, cik pa to būs braukšanas joslu. “Visi bija vienisprātis, ka tas nebūs parasts dzelzsbetona. Varbūt koka, bet noteikti tāds, kas iekļaujas vidē, jo atrodamies Gaujas nacionālajā parkā un tāpēc jo svarīgi, lai tilts būtu saglabājis kaut ko no vecā un varētu kļūt par Līgatnes atpazīstamības zīmi,” pastāsta arhitekte. Bija uzsākts arī tilta metu konkurss, saņemti trīs piedāvājumi, kurus izvērtēja un apsprieda. Tā kā nebija skaidra tālākā rīcība un iespējas tiltu uzbūvēt, konkursa uzvarētājs netika noteikts. Tā balva būtu – projekta īstenošana.
“Ja iesāktais darbs būtu turpināts, tad bija jāpabeidz detālplānojuma izstrāde. Tagad detālplānojums jāizstrādā no jauna, institūciju atzinumi vairs nav aktuāli . Tā kā ceļi neved pa privātām zemēm, tas daudz ko atvieglo,” teic D.Gradovska un uzsver, ka ikviens saprot, ka tilta celtniecība nav lēta un arī pie labākā scenārija tas tik ātri nenotiks.
Tilts uzlabos iedzīvotāju ikdienu
Autors: Sarmīte Feldmane
Datums: 11.02.2022
Izdevums: Druva
Rubrika: Tēma
Cēsu novada dome šī gada budžetā atvēlējusi 20 tūkstošus eiro tilta pār Gauju, kas savienotu Līgatni un Straupi, būvniecības tehniski ekonomiskai izpētei.
Svarīgi novada attīstībai
Tikšanās reizēs ar Cēsu domes deputātiem no Vidzemes partijas Andri Mihaļovu un Ellu Frīdvaldi – Andersoni līgatnieši un straupieši akcentēja, cik viņiem svarīgi, lai Līgatnē būtu tilts pār Gauju. Deputāti šo problēmu aktualizēja, iesniedzot šīgada budžetam pieprasījumu 20 tūkstošus eiro tilta tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādei. “Deputāti domē sprieda, vai vērts piešķirt naudu, bet atbalstīja mūsu priekšlikumu. Ir jāsāk darīt, veicot ceļu, apdzīvoto vietu novietojuma un transporta, trases optimālo parametru analīzi, kustības intensitātes, ietekmes uz vidi galveno tehnisko parametru novērtējumu un citiem aktuāliem darbiem, lai pēc tam domātu par projektēšanu, finansējuma piesaisti. Iespējas ir,” stāsta A.Mihaļovs, uzsverot, ka tilts uzlabos iedzīvotāju ikdienu un noteikti atstās ietekmi uz uzņēmējdarbības attīstību un ekonomiku, un reizē atzīstot, ka jārēķinās arī ar pretēju viedokli, bet jāvērtē sabiedrības un valsts intereses. Domes deputāts arī atgādina, ka 20 tūkstoši eiro tiltam ir niecīga summa, bet tā tiks ieguldīta attīstībā. “Ja deputāti nobalso un atvēl 200 tūkstošus eiro mārketinga aktivitātēm tā sauktajam neredzīgo kvartālam Cēsīs, kur vēl nekā nav, vai to var salīdzināt ar naudu tiltam,” piebilst domes deputāts A.Mihaļovs.
Tagad iespēja darīt
Bijušais Pārgaujas novada vadītājs, tagad Cēsu domes deputāts Hardijs Vents pauž pārliecību, ka jāsāk darīt un tam nauda tagad ir. Tad redzēs, kas darāms tālāk, cik vajag finansējumu, ko var atļauties pašvaldība, meklēt partnerus un finansējumu. “Kad beidzās projekts “Baltic climate”, mums pietrūka vēlēšanās uzņemties intensīvi darīt tālāk, un vienmēr citas finansiālas vajadzības bija svarīgākas. Valsts atbalsta nebija, jo vienkāršāk uzbūvēt jauna ceļa posmu nekā tiltu. Iespējams, sava nozīme bija arī tam, ka Pārgaujas pusē uz Gauju ved valsts ceļš, Līgatnes pusē – pašvaldības. Tas ir gan pluss, gan mīnuss. Ja dara kopā, izdevīgāk,” viedokli pauž H.Vents un uzsver: “Tilts - tas ir stāsts par nākotnes attīstības stratēģiju. Ja gribam, lai Cēsu puse ir pieejamāka velo un autobraucējiem, kājāmgājējiem, tad tilts ir svarīgs, nemaz nerunājot par vietējiem iedzīvotājiem. Velosipēdistu plūsma no Pārgaujas uz Līgatni vasarās ir liela. Diemžēl, lai tiktu tālāk, viņiem jārēķinās, kad strādā prāmis.” H. Vents atzīst, ka tilta nepieciešamība ir jāaktualizē, jāizvērtē, kas no savulaik izdarītā noder, un jāstrādā tālāk.
Ainārs Šteins, bijušais Līgatnes novada vadītājs, tagad Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks, atgādina, ka tilts pār Gauju Līgatnē kā nepieciešamība ir ierakstīts gan Pārgaujas un Līgatnes, gan Vidzemes plānošanas reģiona plānošanas dokumentos un vajadzība ar gadiem nav mazinājusies.
“Par projekta naudu toreiz varējām uzsākt virzīt ideju, veikt izpēti, izdiskutēt ar sabiedrību, bet tālākajam vajadzēja lielus ieguldījumus, kādus divas mazas pašvaldības nevarēja atļauties. Arī nebija pārliecības, ka varēsim projektu īstenot līdz galam, jo pieeja Eiropas Savienības (ES) fondiem bija minimāla, valsts mērķdotāciju programmu šādiem mērķiem nebija. Pietrūka arī cilvēkresursu,” vērtē A.Šteins un uzsver, ka tagad situācija ir cita. Jaunajam novadam ir gan finansiālās iespējas, gan cilvēkresursi, kā arī pieejama ES fondu nauda. Turklāt tilta būvniecība Līgatnē izvirzīta kā viena no prioritātēm.
“Budžetā atvēlētais finansējums ir garantija, ka darbs tiks uzsākts. Tiks izveidota darba grupa, un soli pa solim darīsim, lai saprastu, kā ieceri var īstenot. Izvērtēsim to, kas tika izdarīts pirms 11 gadiem, kas no tā noder, izstrādāsim projekta realizācijas karti, tad būs skaidri redzams katrs nākamais solis un cik vajag naudas,” stāsta A.Šteins un pauž pārliecību, ka tas ir tikai laika jautājums un Līgatnē tilts būs. “Ieguvumu ir daudz: saruks attālums starp Straupi un Līgatni, tilts veicinās teritorijas attīstību, īpaši Lielstraupes, vēl, kas tagad ir ļoti būtiski, kad runājam par klimata pārmaiņām, tiks samazināts CO2 izmešu daudzums.”.
Tādas bija ieceres un plāni
Autors: Sarmīte Feldmane
Datums: 11.02.2022
Izdevums: Druva
Rubrika: Tēma
Katrā apdzīvotā vietā ir kāds infrastruktūras objekts, kas iedzīvotāju ieskatā atvieglotu viņu ikdienu. Līgatniešiem un straupiešiem jau kopš 1941.gada tāds ir tilts pār Gauju, kuru tajā laikā, sākoties Otrajam pasaules karam, uzspridzināja.
Gadu desmitiem kā transportlīdzeklis pār upi kalpo prāmis. Par to, vai Līgatnē nepieciešams kārtīgs tilts, runāts ik pa laikam. 1980. gadā bija iecere būvēt dzelzsbetona tiltu, bija arī izstrādāts projekts, tad sarunas bija gadsimtu mijā, tad 2011.gadā.
2011.gadā iecere uzcelt tiltu šķita gana reāla. Un tikts arī diezgan tālu. Toreiz Līgatnes un Pārgaujas pašvaldības iesaistījās starptautiskā projektā “Baltic climate”. Ja domājam par klimata pārmaiņām, tad tilts pār Gauju Līgatnē arī ir par šo tēmu. Lai tiktu no viena Gaujas krasta uz otru, jāmēro ceļš caur Cēsīm vai Siguldu. Cik CO2 nonāk atmosfērā? Arī Līgatnes un Pārgaujas ekonomiskajai attīstībai tilts pavērtu iespējas ne tikai tūrismam, kas bieži vien tiek pārāk uzsvērts. Tas izdevīgi savienotu Vidzemes un Valmieras šoseju, saīsinātu daudzus maršrutus. Argumenti pietiekami spēcīgi un loģiski, lai būvētu tiltu.
Toreiz dažādu nozaru speciālisti veica izpēti, deva atzinumus, tika izstrādāts detālplānojums vietai, kur tilts varētu atrasties. Eksperti atzina, ka vislabāk to celt kādreizējā tilta vietā.
Tapa arī jaunā tilta skices, kas tika apspriestas. Aizvien biežāk medijos izskanēja, ka gaujmaliešu sapnis par tilta uzbūvēšanu pār Gauju pie Līgatnes pārceltuves ir solis tuvāk īstenībai. Taču projekts beidzās un līdz ar to finansējums. Tilts pār Gauju ir iezīmēts toreizējo Pārgaujas un Līgatnes novadu, kā arī Vidzemes plānošanas reģiona plānošanas dokumentos.
Abu novadu vadītāji vairākkārt tikās ar satiksmes ministru, runāja Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijā. Visi uzteica ieceri un atbalstīja. Arī toreizējais Valsts prezidents Andris Bērziņš novērtēja, ka tilts pār Gauju Līgatnē ir vajadzīgs. Lai uzceltu tiltu, nepietiek ar politisko un morālo atbalstu, kura nekad nav trūcis, vajag arī finansiālo. Skaidrs, ka tiltu uzbūvēt divas mazas pašvaldības nespēja. Ideja tika nolikta malā, bet ne aizmirsta. Reta bija kāda līgatniešu tikšanās ar pašvaldību, kurā netika pajautāts: “Vai par tiltu nav kas jauns?” Beidzot ir atbilde: “Jā!” Un jāsāk viss no gala, jo izstrādātie dokumenti desmit gados ir novecojuši, bet var būt kā pieturas punkts, lai sāktu. Vienpadsmit gados daudz mainījies – vispirms jau cilvēki un viņu vajadzības, kā arī pieejamie finanšu resursi.
Drustos divi, Līgatnē – viens
Autors: Sarmīte Feldmane
Datums: 11.02.2022
Izdevums: Druva
Rubrika: Ziņas
Mūspusē 2021./2022. gada medību sezonā nomedīti trīs vilki - divi Drustu, viens Līgatnes pagastā. Valsts meža dienests (VMD) noteicis, ka sezonā drīkst nomedīt 280 pelēčus. Šī medību sezona beidzās 23.janvārī. Visvairāk vilku, 53, nomedīti Austrumlatgales virsmežniecības teritorijā, Ziemeļkurzemes virsmežniecībā - 47, Zemgales virsmežniecībā – 39, savukārt vismazāk – tikai pieci - Rīgas reģionālajā virsmežniecībā.
Pieļaujamais vilku nomedīšanas apjoms tiek noteikts katru gadu. Latvijā vilks ir īpaši aizsargājama, ierobežoti izmantojama suga, kuru drīkst medīt stingri noteiktos apjomos, vienlaikus saglabājot labvēlīgu stāvokli vilku populācijai. “Pēc VMD rīcībā esošās informācijas vilku populācija Latvijā pašlaik ir stabila un vilku izplatībai ir tendence palielināties. Ja nākamajā medību sezonā tiks pieņemts lēmums palielināt pieļaujamo vilku nomedīšanas apjomu, tad ne vairāk kā līdz 300 indivīdiem, ko nosaka spēkā esošais vilka sugas aizsardzības plāns,” skaidro Valsts meža dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Vineta Vilcāne.
2020. gadā VMD saņēmis informāciju par 30 apstiprinātiem vilku uzbrukumiem, 2021. gadā - par 50. “Tomēr tas, ka par vilku uzbrukumiem ziņots vairāk, vēl nenozīmē, ka arī pašu uzbrukumu ir vairāk, jo par tiem ne vienmēr ticis ziņots. Pērn maija beigās VMD saņēma informāciju par diviem apstiprinātiem vilku uzbrukumiem Drustu pagastā. Tas noticis divās blakus saimniecībās. Kopā nogalinātas piecas aitas, savainotas desmit,” stāsta V.Vilcāne.
Latvijā kompensācijas par lielo plēsēju nodarītajiem postījumiem valsts nemaksā. V.Vilcāne atgādina, ka, neraugoties uz to, VMD aicina ziņot par vilku uzbrukumiem, jo uzbrukums, kuru pārbaudījis VMD, tiek oficiāli atzīts par notikušu un kalpo par pamatu vilku nomedīšanas apjoma noteikšanai.
Kā Pašvaldības informē
Autors: Jānis Gabrāns
Datums: 11.02.2022
Izdevums: Druva
Rubrika: Aktualitāte
Februāra beigās iznāks vienotā informatīvā izdevuma “Cēsu Novada Vēstis” pirmais numurs, un no šī gada vairs nav bijušo novadu izdevumu, kas vēl pērn pēc 1. jūlija, kad izveidojās apvienotais Cēsu novads, turpināja iznākt kā apvienību pārvalžu izdevumi. Janvāra beigās kā īpašu pēdējo numuru izdeva Jaunpiebalgā, iznākt turpina “Līgatnes Ziņas”, un janvāra numurā teikts, ka nākamo lasītāji saņems 2022. gada 17. februārī. Pārējās apvienību pārvaldes šogad izdevumus vairs neizdod.
Satraukumu, ka vietējo bezmaksas informatīvo izdevumu vairs nav, “Druvai” izteikuši vairāki iedzīvotāji. Tāpēc centāmies noskaidrot, kā jautājums risināts apkārtējos novados, un izrādās, situācija ir ļoti atšķirīga. Dažviet jau 1. jūlijā novadā pāriets uz vienotu izdevumu un mājaslapu, citur pārvalžu, pat pagastu izdevumi un internetvietnes turpina pastāvēt joprojām.
“Druva” lūdza Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas skaidrojumu, cik informatīvo izdevumu drīkst izdot pašvaldība.
Ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Jana Jentkus paskaidroja, ka atbilstoši likumdošanas aktiem novadā jābūt vienam informatīvam izdevumam: “Ja kolēģi saņem informāciju, ka varētu būt kas vairāk, tiek vērtēts, vai šie izdevumi arī pretendē uz pašvaldības informatīvā izdevuma formātu. Ja tas tiek konstatēts, ministrijas speciālisti sazinās ar konkrēto pašvaldību, lai pārrunātu situāciju.”.
