Cēsu novada domes saistošie noteikumi Nr. 10

Datums: 10.01.2022

Izdevums: Latvijas Vēstnesis

Rubrika: Pašvaldību dokumenti

OP 2022/6.2

Cēsīs 2021. gada 11. novembrī

Par Cēsu novada pašvaldības atbalstu bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, audžuģimenēm un aizbildņiem

APSTIPRINĀTI ar Cēsu novada domes 11.11.2021. lēmumu Nr. 353

Precizēti ar Cēsu novada domes 29.12.2021. lēmumu Nr. 459

Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 43. panta trešo daļu, Ministru kabineta 15.11.2005. noteikumu Nr. 857 "Noteikumi par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās" 22., 27., 30., 31. un 31.1 punktu, Ministru kabineta 26.06.2018. noteikumu Nr. 354 "Audžuģimenes noteikumi" 78. punktu, "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 25.2 panta piekto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie saistošie noteikumi (turpmāk – Noteikumi) nosaka no pašvaldības budžeta līdzekļiem finansējamus atbalsta veidus un atbalsta apmēru bērnam bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam (turpmāk – bārenis), audžuģimenei un aizbildnim Cēsu novadā.

2. Noteikumos paredzēto atbalstu, neizvērtējot ģimenes (personas) ienākumus, piešķir Cēsu novada pašvaldības Sociālais dienests (turpmāk – Dienests).

3. Cēsu novadā ir šādi no pašvaldības budžeta līdzekļiem finansējami atbalsta veidi bāreņiem, audžuģimenēm un aizbildņiem:

3.1. valstī noteiktās sociālās garantijas bāreņiem:

3.1.1. naudas līdzekļu izmaksa patstāvīgas dzīves uzsākšanai;

3.1.2. vienreizējs pabalsts sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei;

3.1.3. pabalsts ikmēneša izdevumiem;

3.1.4. mājokļa pabalsts bez vecāku gādības palikušam bērnam;

3.2. valstī noteiktie pabalsti un atlīdzība audžuģimenēm:

3.2.1. ikmēneša pabalsts audžuģimenei bērna uzturam;

3.2.2. pabalsts audžuģimenei bērna apģērba un mīkstā inventāra iegādei;

3.2.3. atlīdzība audžuģimenei, ja bērnu ievieto audžuģimenē uz laiku, kas ir mazāks par mēnesi;

3.3. pašvaldības noteiktais atbalsts bāreņiem, audžuģimenēm un aizbildņiem:

3.3.1. vienreizējs pabalsts, ievietojot bāreni audžuģimenē vai ieceļot bārenim aizbildni;

3.3.2. pabalsts bārenim, uzsākot mācību gadu;

3.3.3. pabalsts bārenim sociālās rehabilitācijas plānā noteikto mērķu sasniegšanai;

3.3.4. pabalsts aizbildnim par aizbildņa pienākumu pildīšanu.

4. Noteikumu 3.3.2.–3.3.4. apakšpunktos minēto atbalstu ir tiesības saņemt bāreņiem, audžuģimenēm un aizbildņiem, ja lēmumu par bāreņa ārpusģimenes aprūpi ir pieņēmusi Cēsu novada bāriņtiesa un bāreņa deklarētā dzīvesvieta pirms bāriņtiesas lēmuma pieņemšanas ir bijusi Cēsu novada administratīvajā teritorijā.

4.1 Iesniegumu par Noteikumos paredzēto atbalstu bāreņiem, audžuģimenēm un aizbildņiem Dienestā var iesniegt rakstveidā – kā ar drošu elektronisko parakstu parakstītu elektronisko dokumentu, to nosūtot uz Dienesta e–pasta adresi sd@cesunovads.lv, vai kā personiski parakstītu dokumentu, nosūtot to pa pastu vai iesniedzot personiski, kā arī var izteikt mutvārdos klātienē.

(precizējumi veikti ar Cēsu novada domes 29.12.2021. lēmumu Nr. 459)

II. Naudas līdzekļu izmaksa patstāvīgas dzīves uzsākšanai

5. Pēc pilngadības sasniegšanas bārenim izmaksā naudas līdzekļus patstāvīgas dzīves uzsākšanai saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par sociālajām garantijām bārenim.

6. Naudas līdzekļu apmērs bārenim patstāvīgas dzīves uzsākšanai ir 218,00 euro un personai ar invaliditāti kopš bērnības 327,00 euro.

7. Naudas līdzekļus patstāvīgas dzīves uzsākšanai bārenim izmaksā pēc iesnieguma saņemšanas un Dienesta lēmuma pieņemšanas.

III. Vienreizējs pabalsts sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei

8. Pēc pilngadības sasniegšanas bārenim izmaksā vienreizēju pabalstu sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par sociālajām garantijām bārenim.

9. Vienreizējā pabalsta apmērs sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei ir 820,05 euro.

10. Vienreizēju pabalstu sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei bārenim izmaksā pēc iesnieguma saņemšanas un Dienesta lēmuma pieņemšanas.

IV. Pabalsts ikmēneša izdevumiem

11. Pēc pilngadības sasniegšanas bārenim piešķir pabalstu ikmēneša izdevumiem saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par sociālajām garantijām bārenim.

12. Pabalsts ikmēneša izdevumiem bārenim ir 109,00 euro un personai ar invaliditāti kopš bērnības 163,00 euro.

13. Pabalsta ikmēneša izdevumiem bārenim izmaksu uzsāk pēc iesnieguma saņemšanas un Dienesta lēmuma pieņemšanas.

V. Mājokļa pabalsts bez vecāku gādības palikušam bērnam

14. Mājokļa pabalstu bez vecāku gādības palikušam bērnam ir tiesīgas saņemt likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā" noteiktās personas.

15. Mājokļa pabalstu bez vecāku gādības palikušam bērnam par tā lietošanā esošo dzīvojamo telpu piešķir likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" noteikto izdevumu segšanai.

16. Mājokļa pabalsta bez vecāku gādības palikušam bērnam apmēru nosaka, ievērojot Ministru kabineta noteiktos mājokļa pabalsta aprēķināšanai izmantojamās normas, bet nepārsniedzot faktiskos ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos izdevumus.

17. Pabalsta saņemšanai bārenis iesniedz iesniegumu, uzrādot personu apliecinošu dokumentu (izņemot gadījumu, ja iesniegumu iesniedz elektroniski normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un tas ir parakstīts ar elektronisko parakstu), iesniegumam pievienojot dzīvokļa īres vai apakšīres līguma kopiju.

(precizējumi veikti ar Cēsu novada domes 29.12.2021. lēmumu Nr. 459)

18. Dienests desmit darbdienu laikā no iesnieguma un nepieciešamo dokumentu saņemšanas dienas pieņem lēmumu par mājokļa pabalsta piešķiršanu vai atteikumu piešķirt mājokļa pabalstu.

19. Mājokļa pabalstu bez vecāku gādības palikušam bērnam laika periodā, kad bārenim ir tiesības pieprasīt un saņemt šo pabalstu, piešķir uz trīs mēnešiem ar tā mēneša 1. datumu, kurā ir pieņemts lēmums par šī pabalsta piešķiršanu. Izbeidzoties piešķirtā pabalsta izmaksas periodam, bārenim ir tiesības mājokļa pabalstu bez vecāku gādības palikušam bērnam pieprasīt atkārtoti.

20. Mājokļa pabalstu bez vecāku gādības palikušam bērnam nepiešķir, ja pabalsta pieprasītājs dzīvojamā telpā, par kuru pieprasīts pabalsts, nedzīvo.

21. Mājokļa pabalsta bez vecāku gādības palikušam bērnam saņēmējam ir pienākums:

21.1. katru mēnesi līdz 25. datumam iesniegt Dienestam attiecīgā mēneša rēķina vai rēķinu par dzīvojamās telpas lietošanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem kopiju (kopijas);

21.2. nekavējoties informēt Dienestu, ja tiek mainīta pabalsta saņēmēja dzīvesvieta.

21.3. Mājokļa pabalstu bez vecāku gādības palikušam bērnam izmaksā reizi mēnesī, mājokļa pabalstu bez vecāku gādības palikušam bērnam cietā kurināmā iegādei – reizi kalendāra gadā, un Dienests katru mēnesi 10 darbdienu laikā no rēķina vai rēķinu par dzīvojamās telpas lietošanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem kopijas (kopiju) saņemšanas dienas ieskaita pabalstu bāreņa norādītajā kredītiestādes kontā vai pārskaita mājokļa apsaimniekotājam un/vai attiecīgo pakalpojumu sniedzējiem.

VI. Pabalsts audžuģimenei bērna uzturam

22. Pabalstu audžuģimenei bērna uzturam izmaksā saskaņā ar Ministru kabineta audžuģimenes noteikumiem.

23. Pabalstu audžuģimenei bērna uzturam izmaksā katru mēnesi līdz attiecīgā mēneša 10. datumam šādā apmērā:

23.1. 215,00 euro par bāreni līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai;

23.2. 258,00 euro par bāreni vecumā no septiņiem gadiem līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai.

24. Pabalsta audžuģimenei bērna uzturam izmaksu uzsāk pēc līguma noslēgšanas ar audžuģimeni.

VII. Pabalsts audžuģimenei bērna apģērba un mīkstā inventāra iegādei

25. Pabalstu audžuģimenei bērna apģērba un mīkstā inventāra iegādei izmaksā saskaņā ar Ministru kabineta audžuģimenes noteikumiem.

26. Pabalsta audžuģimenei bērna apģērba un mīkstā inventāra iegādei apmērs 30,00 euro mēnesī.

27. Pabalstu audžuģimenei bērna apģērba un mīkstā inventāra iegādei izmaksā katru mēnesi līdz attiecīgā mēneša 10. datumam.

28. Pabalsta audžuģimenei bērna uzturam un apģērba un mīkstā inventāra iegādei izmaksu uzsāk pēc līguma noslēgšanas ar audžuģimeni.

VIII. Atlīdzība audžuģimenei par audžuģimenes pienākumu pildīšanu

29. Atlīdzību audžuģimenei par audžuģimenes pienākumu pildīšanu izmaksā, ja bāreni ievieto audžuģimenē uz laiku, kas ir mazāks par mēnesi.

30. Atlīdzību audžuģimenei par audžuģimenes pienākumu pildīšanu izmaksā saskaņā ar Ministru kabineta audžuģimenes noteikumiem.

IX. Vienreizējs pabalsts, ievietojot bāreni audžuģimenē vai ieceļot bārenim aizbildni

31. Vienreizēju pabalstu, ievietojot bāreni audžuģimenē vai ieceļot bārenim aizbildni, piešķir:

31.1. audžuģimenei, ar kuru Dienests noslēdzis līgumu par bāreņa ievietošanu audžuģimenē;

31.2. aizbildnim, kuru iecēlusi Cēsu novada bāriņtiesa.

32. Līgums par bērna ievietošanu audžuģimenē vai bāriņtiesas lēmums par aizbildņa iecelšanu, ir pamats pabalsta, ievietojot bāreni audžuģimenē vai ieceļot bārenim aizbildni, piešķiršanai.

33. Vienreizēja pabalsta, ievietojot bāreni audžuģimenē vai ieceļot bārenim aizbildni, apmērs ir 20 % no valstī noteiktās minimālās darba algas.

34. Vienreizēju pabalstu, ievietojot bērnu audžuģimenē vai ieceļot bērnam aizbildni, izmaksā 10 dienu laikā pēc līguma par bāreņa ievietošanu audžuģimenē noslēgšanas vai Dienesta lēmuma par vienreizēja pabalsta, ieceļot bārenim aizbildni, piešķiršanas dienas.

X. Pabalsts mācību gada uzsākšanai

35. Pabalsts mācību gada uzsākšanai paredzēts ar bāreņa mācību procesa uzsākšanu vai turpināšanu saistīto izdevumu segšanai.

36. Pabalsts mācību gada uzsākšanai tiek piešķirts, bārenim uzsākot jaunu mācību gadu pamata vai vidējās vispārējās izglītības iestādēs no 1. līdz 12. klasei vai profesionālajās izglītības iestādēs, ja šim nolūkam nav piešķirts cits pašvaldības pabalsts.

37. Pabalsts mācību gada uzsākšanai tiek piešķirts vienu reizi mācību gada laikā, un tā apmērs ir 30,00 euro vienam izglītojamajam – bārenim.

38. Pabalstu mācību gada uzsākšanai izmaksā, ja izglītojamais bez pārtraukuma mācās vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē, bet ne ilgāk kā līdz 24 gada vecumam.

39. Iesniegumi pabalsta saņemšanai tiek pieņemti no 1. jūlija līdz 30. septembrim.

XI. Pabalsts bārenim sociālās rehabilitācijas plānā noteikto mērķu sasniegšanai

40. Pabalsts bārenim sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai ir paredzēts individuālās sociālās rehabilitācijas procesā noteikto mērķu sasniegšanai, t.sk. psiholoģiskās palīdzības vai sociālās rehabilitācijas izdevumu segšanai.

41. Pabalsta apmērs ir faktisko izdevumu par pakalpojumiem, kas nepieciešami sociālās rehabilitācijas plānā noteikto mērķu sasniegšanai, bet nepārsniedzot 200,00 euro kalendārā gada laikā.

42. Lēmumu par pabalsta sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai piešķiršanu pieņem, ievērojot bāreņa, bāreņa aizbildņa vai audžuģimenes iesniegumu un balstoties uz sociālā darba speciālista atzinumu par bāreņa vai audžuģimenes vai aizbildņa, sociālās situācijas novērtējumu vai bārenim, audžuģimenei vai aizbildnim un bārenim izstrādātā sociālās rehabilitācijas plāna izpildi.

43. Lai saņemtu Noteikumu 3.3.3. apakšpunktā minēto pabalstu, pabalsta pieprasītājs iesniedz iesniegumu un par izmantotajiem pakalpojumiem radušos izdevums apliecinošus dokumentus (čeku, stingās uzskaites kvīti vai rēķinu, izdruku no internetbankas), kurā norādīts bāreņa vārds, uzvārds, personas kods, maksājuma mērķis un samaksas apmērs.

XII. Pabalsts aizbildnim par aizbildņa pienākumu pildīšanu

44. Pabalstu aizbildnim par aizbildņa pienākumu pildīšanu ir tiesības saņemt Noteikumos paredzētajiem aizbildņiem, kuri saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām pilda aizbildņa pienākumus. Bāriņtiesa, izsniedzot lēmumu par aizbildnības nodibināšanu vai veicot aizbildņa darbības uzraudzību, vienlaikus informē aizbildni par tiesībām saņemt šo pabalstu.

45. Pabalstu aizbildnim izmaksā papildus valsts sociālajiem pabalstiem aizbildnim, un to ir tiesības saņemt aizbildņa pienākumu pildīšanas laikā.

46. Pabalsta apmērs 400,00 euro gadā par katru bērnu, un pabalsta summa tiek izmaksāta divās vienādās daļās vienu reizi 6 mēnešu periodā. Pirmā pabalsta daļa tiek izmaksāta 10 dienu laikā no lēmuma par pabalsta piešķiršanu pieņemšanas dienas.

47. Pabalsta apmērs par nepilnu 6 mēnešu periodu tiek noteikts proporcionāli laikam, kad bērns attiecīgajā 6 mēnešu periodā ir aizbildnībā, par pamatu ņemot Noteikumu 46. punktā paredzēto pabalsta apmēru 6 mēnešu periodā.

48. Aizbildnim, kuram piešķirts pabalsts, nekavējoties informē Dienestu par to, ka bārenis ievietots ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā un atrodas pilnā tās apgādībā vai nodots audzināšanā audžuģimenē, bārenis sasniedzis 18 gadu vecumu vai bārenis ir miris.

49. Ja aizbildnis Noteikumu 48. punktā minētos nosacījumus nav pildījis un ir saņēmis pabalstu, aizbildnim ir pienākums labprātīgi atmaksāt Dienestam pārmaksāto pabalsta summu. Ja aizbildnis šo summu labprātīgi neatmaksā, to piedzen tiesas ceļā normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.

50. Ja aizbildnis līdz kārtējā gada 1. februārim nav iesniedzis bāriņtiesā norēķinu par iepriekšējā gada aizbildnības pārvaldību, bāriņtiesa par to nekavējoties informē Dienestu, un tas ir pamats pabalsta izmaksas pārtraukšanai.

51. Pabalsta izmaksu atjauno, ja bāriņtiesa sniegusi Dienestam informāciju par to, ka norēķins par aizbildnības pārvaldību saņemts.

52. Ja norēķins par aizbildnības pārvaldību tiek iesniegts vēlāk kā trīs mēnešus pēc Noteikumu 50. punktā minētā termiņa, pabalsta izmaksa tiek atsākta tikai no norēķina iesniegšanas dienas, anulējot aizturēto pabalsta summu.

53. Pabalsta izmaksu pārtrauc vai izbeidz, ja pieņemts bāriņtiesas lēmums par aizbildņa atlaišanu vai atcelšanu no aizbildņa pienākumu pildīšanas un par aizbildņa atstādināšanu uz laiku, kamēr aizbildnis vai bārenis, par kuru maksā pabalstu, atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā.

XIII. Apstrīdēšana un pārsūdzēšana

54. Dienesta pieņemto lēmumu var apstrīdēt Cēsu novada domē.

55. Cēsu novada domes pieņemto lēmumu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.

XIV. Noslēguma jautājums

56. punkts svītrots ar Cēsu novada domes 29.12.2021. lēmumu Nr. 459

57. Ar Noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē:

57.1. Amatas novada pašvaldības 2010. gada 18. februāra saistošie noteikumi Nr. 4 "Par Amatas novada pašvaldības palīdzību audžuģimenēm, bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem";

57.2. Cēsu novada domes 2015. gada 8. oktobra saistošo noteikumu Nr. 17 "Par Cēsu novada pašvaldības atbalstu bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem" 3.1., 3.2.1., 3.2.4. un 3.2.5. apakšpunkts, II, III, IV, IV1; V, VI, IX un X nodaļa un 39. un 40. punkts;

57.3. Jaunpiebalgas novada domes 2009. gada 14. septembra saistošie noteikumi Nr. 23 "Par sociālajiem pabalstiem Jaunpiebalgas novadā";

57.4. Līgatnes novada domes 2015. gada 26. marta saistošie noteikumi Nr. 15/4 "Par pašvaldības palīdzību bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem";

57.5. Pārgaujas novada pašvaldības 2017. gada 21. decembra saistošo noteikumu Nr. 15 "Par sociālajiem pabalstiem Pārgaujas novadā" 3.3. un 3.4. apakšpunkts un V un VI nodaļa;

57.6. Priekuļu novada pašvaldības 2017. gada 23. novembra saistošie noteikumi Nr. 15/2017 "Par pabalstiem pilngadību sasniegušiem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem";

57.7. Priekuļu novada pašvaldības 2013. gada 12. decembra saistošie noteikumi Nr. 23 "Par pašvaldības palīdzību audžuģimenēm un aizbildņu ģimenēm" 5.1., 5.2., 5.4., 5.5., 5.6., 6.1., 6.3., 6.4. un 6.5. apakšpunkts, II, III un IV nodaļa, 36.2. un 37.2. apakšpunkts un VI nodaļa;

(precizējumi veikti ar Cēsu novada domes 29.12.2021. lēmumu Nr. 459)

57.8. Vecpiebalgas novada pašvaldības 2011. gada 20. aprīļa saistošie noteikumi Nr. 4/2011 "Noteikumi par Vecpiebalgas novada pašvaldības sociālajiem pabalstiem un to piešķiršanas kārtību";

57.9. Vecpiebalgas novada 2021. gada 25. februāra saistošie noteikumi Nr. 2/2021 "Par dzīvokļa pabalstu bārenim un bērnam, kurš palicis bez vecāku gādības";

57.10. Vecpiebalgas novada 2021. gada 25. marta saistošie noteikumi Nr. 4/2021 "Par pabalstu audžuģimenē ievietota bērna apģērba un mīkstā inventāra iegādei".

Cēsu novada domes priekšsēdētājs J. Rozenbergs

Cēsu novada domes 2021. gada 11. novembra saistošo noteikumu Nr. 10 "Par Cēsu novada pašvaldības atbalstu bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, audžuģimenēm un aizbildņiem"

paskaidrojuma raksts

Pašreizējās situācijas raksturojums Obligātās sociālās garantijas bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem (turpmāk – bāreņi) un audžuģimenēm paredzētos minimālos pabalstus un atlīdzību, kas izmaksājami no pašvaldības budžeta, ir noteicis Ministru kabinets (attiecīgi Ministru kabineta 2005. noteikumi Nr. 857 "Noteikumi par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās" un Ministru kabineta 2018. gada 26. jūnija noteikumi Nr. 354 "Audžuģimenes noteikumi"). Minēto pabalstu apmērs, kā pašvaldības iniciatīvas pabalsti bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, audžuģimenēm un aizbildņiem noteikti Cēsu novada pašvaldību veidojošo bijušo pašvaldību saistošajos noteikumos, kas līdz Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma" pārejas noteikumu 17. punkta termiņam ir spēkā bijušo pašvaldību administratīvajās teritorijas.

Saistošo noteikumu projekta nepieciešamības raksturojums, dokumenta būtība Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu 17. punktu 2021. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētā novada dome izvērtē novadu veidojošo bijušo pašvaldību pieņemtos saistošos noteikumus un pieņem jaunus novada saistošos noteikumus, un līdz novada saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 1. jūnijam ir spēkā novadu veidojošo bijušo pašvaldību saistošie noteikumi (..). Ievērojot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu 17. punktu un izvērtējot Cēsu novadu veidojošo bijušo pašvaldību pieņemtos saistošos noteikumus, ir izdodami vienoti Cēsu novada saistošie noteikumi par Cēsu novada pašvaldības atbalstu bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, audžuģimenēm un aizbildņiem.

Īss saistošo noteikumu projekta satura izklāsts Projektā:

– noteikts apmērs vai aprēķina un izmaksas kārtība Ministru kabineta paredzētajām pašvaldības finansētajām sociālajām garantijām bērnam bārenim vai bez vecāku gādības palikušam bērnam:

* naudas līdzekļu izmaksai patstāvīgas dzīves uzsākšanai (II nodaļa);

* vienreizējam pabalstam sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei (III nodaļa),

* ikmēneša izdevumiem (IV nodaļa);

* mājokļa pabalstam (V nodaļa);

– noteikts apmērs un izmaksas kārtība Ministru kabineta paredzētajiem pašvaldības pabalstiem audžuģimenei:

* bērna apģērba un mīkstā inventāra iegādei (VII nodaļa);

* atlīdzībai par audžuģimenes pienākumu pildīšanu (VIII nodaļa).

– noteikti Cēsu novada pašvaldības pabalsti bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, audžuģimenēm un aizbildņiem:

* vienreizējs pabalsts, ievietojot bāreni audžuģimenē vai ieceļot bārenim aizbildni (IX nodaļa);

* pabalsts mācību gada uzsākšanai (X nodaļa);

* pabalsts sociālās rehabilitācijas plānā noteikto mērķu sasniegšanai (XI nodaļa);

*pabalsts aizbildnim par aizbildņa pienākumu pildīšanu (XI nodaļa).

Saistošo noteikumu projekta iespējamā ietekme uz pašvaldības budžetu Saistošajos noteikumos paredzēto pabalstu finansēšanai pašvaldības 2022. gada budžetā būs nepieciešami 259 457 euro, t.sk.:

– valsts noteiktajiem pabalstiem 212 247 euro, no tiem:

* naudas līdzekļiem patstāvīgas dzīves uzsākšanai – 3 815,00 euro;

* mājokļa pabalstam bāreņiem – 26 640,00 euro;

* vienreizējam pabalstam sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei – 12 300 euro;

* pabalstam ikmēneša izdevumiem 53 604 euro;

* ikmēneša pabalstam audžuģimenēm bērna uzturam – 102 684 euro;

* pabalstam apģērba un mīkstā inventāra iegādei – 12 600 euro;

* atlīdzībai audžuģimenei, ja bērns audžuģimenē uzturas mazāk par mēnesi – 604 euro;

– pašvaldības iniciatīvas pabalstiem 47 210 euro, no tiem:

* pabalstam sociālās rehabilitācijas plānā noteikto pienākumu izpildei – 7 600,00 euro;

* pabalstam mācību gada uzsākšanai – 3 510 euro;

* vienreizējam pabalstam, ievietojot bērnu audžuģimenē vai nododot aizbildnībā – 2 100 euro;

* pabalstam aizbildnim par aizbildņa pienākumu pildīšanu – 34 000,00 euro.

Saistošo noteikumu projekta iespējamā ietekme uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā Nav.

Saistošo noteikumu projekta iespējamā ietekme uz administratīvajām procedūrām Atbilstoši Cēsu novada pašvaldības Sociālā dienesta funkcijām un administratīvajām procedūrām.

Normatīvie akti, saskaņā ar kuriem saistošie noteikumi sagatavoti Likuma "Par pašvaldībām" 43. panta trešā daļa, Ministru kabineta 2005. gada 15. novembra noteikumu Nr. 857 "Noteikumi par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās" 22., 27., 30., 31. un 31.1 punkts, Ministru kabineta 2018. gada 26. jūnija noteikumu Nr. 354 "Audžuģimenes noteikumi" 78. punkts; likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 25.2 panta piektā daļa.

Informācija par konsultācijām ar privātpersonām saistībā ar saistošo noteikumu projektu Saistošo noteikumu projekts un paskaidrojuma raksts ievietots www.cesis.lv Cēsu novada pašvaldības sadaļā "Saistošo noteikumu projekti" un pieejams:

Cēsu novada pašvaldības Iedzīvotāju apkalpošanas centrā Raunas ielā 4, Cēsis, Cēsu nov.;

Amatas apvienības pārvaldē, "Ausmas" Drabešu pagasts, Cēsu nov.;

Cēsu novada pašvaldības aģentūrā "Sociālais dienests", Bērzaines ielā 16/18, Cēsīs, Cēsu nov.;

Jaunpiebalgas apvienības pārvaldē, Gaujas iela 4, Jaunpiebalga, Jaunpiebalgas pagasts, Cēsu nov.;

Līgatnes apvienības pārvaldē, Nītaures iela 6, Augšlīgatne, Līgatnes pagasts, Cēsu nov.;

Pārgaujas apvienības pārvaldē, "Iktes", Stalbe, Stalbes pagasts, Cēsu nov.;

Priekuļu apvienības pārvaldē, Cēsu prospekts 5, Priekuļi, Priekuļu pagasts, Cēsu nov.;

Vaives pagasta pārvaldē, Nākotnes iela 6-14, Rīdzene, Vaives pagasts, Cēsu nov.;

Vecpiebalgas apvienības pārvaldē, Alauksta iela 4, Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Cēsu nov.

Cēsu novada domes priekšsēdētājs J. Rozenbergs

 

Mazās katlumājas un tarifi

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 11.01.2022

Izdevums: Druva

Rubrika: Tēma

Jaunajā Cēsu novadā nepieciešams izstrādāt vienotu siltumenerģijas tarifa aprēķinu metodi – tā atzīst novada domes priekšsēdētāja vietnieks Ainārs Šteins, sakot, ka apvienību pārvaldēs esošās metodikas atšķiras un ir nepilnīgas, dažviet daļu no siltumenerģijas izmaksām pašvaldība dotē. Vēlreiz saruna par to atjaunojās, kad rakstījām par Cēsu novada domes sēdē apstiprinātajiem siltumenerģijas tarifiem Priekuļos un Liepā.

“Druva” centās noskaidrot, kāpēc tā, kādi ir risinājumi un kāda situācija citviet valstī. Svarīgi piebilst, ka šoreiz nerunāsim par siltumenerģijas tarifu Cēsīs, jo uzņēmumam, kurš pilsētu apgādā ar siltumu, tarifu apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.  Citām novada katlumājām līdz šim tarifus apstiprināja tā novada dome, kurā pakalpojums tika sniegts. Tagad tarifu izmaiņas jāapstiprina Cēsu novada domei.

* * *

Ekonomiski pamatotam, godīgam un drošam

Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Ainārs Šteins uzņēmies virzīt jautājumu, lai līdz nākamajai apkures sezonai novadā tiktu iestrādāta vienota siltumenerģijas tarifu aprēķināšanas metodika.

“Druvai” A. Šteins apliecināja, ka būtiski panākt, lai komunālo pakalpojumu tarifi (siltums, ūdens, kanalizācija) vietās, kur tos nosaka pašvaldība, tiktu aprēķināti pēc vienotas metodikas visa novadā: “Galvenais, lai tarifā būtu iekļauti visi, uzsveru, visi ar pakalpojuma sniegšanu saistītie izdevumi. Tagad, kad nākas apstiprināt tarifus dažādās apdzīvotās vietās, redzams, ka aprēķinu metodikas ir dažādas, pieeja tarifu aprēķināšanai atšķirīga. Piemēram, dažos tarifu aprēķinos ir iekļauti administratīvie izdevumi, bet citās aprēķinu metodikās tie iekļauti tikai daļēji. Nav noslēpums, ka dažkārt pašvaldības, un tā tas ir visā valstī, cenšas kādas pozīcijas tarifā neiekļaut, lai nosacīti dotētu, padarītu pakalpojumu lētāku. Bet, tādi rīkojoties, nauda tiek atņemta kādai citai funkcijai un iznāk, ka par to maksā arī tie, kuri pakalpojumu nesaņem.”

Viņš arī norāda, ka nekas jauns nav jāizdomā, par pamatu jāņem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) izstrādāta metodika.

A. Šteins, kurš iepriekš bija Līgatnes novada domes priekšsēdētājs, stāsta, ka Līgatne, iespējams, ir viena no retajām pašvaldībām valstī, kas savulaik piedzīvoja rūpīgu Valsts kontroles pārbaudi tieši par tarifu aprēķināšanas metodiku. Toreiz Valsts kontrole atzinumā skaidri ierakstījusi, ka Latvijā nav vienotas sistēmas tarifu aprēķinu metodikai.

“Pēc Valsts kontroles revīzijas izstrādājām metodikas aprēķinu, kas bija pieņemams visiem - pašvaldībai, iedzīvotājiem, Valsts kontrolei -, un tagad Līgatnē ir reālais tarifs, kurā iekļautas visas izmaksas. Sākotnēji bija Valsts kontroles pārmetumi, ka Līgatnē ir nepamatoti sadārdzināti komunālie pakalpojumi, bet, kad izstrādājām metodiku, izrādījās, tarifi nekļuva zemāki, pat nedaudz augstāki, kas parādīja, ka nebija kāda mākslīga sadārdzinājuma,” skaidro A. Šteins.

Līgatnē komunālos pakalpojumus sniedz pašvaldības kapitālsabiedrība “Līgatnes komunālserviss”, tas ļaujot īstenot objektīva tarifa ieviešanu.

“Ir sarežģīta uzskaites kārtība, lai pierādītu, ka visi izdevumi tiešām ir pamatoti, to grūti īstenot kopējā grāmatvedībā, kā ierasti bija nelielajās pašvaldībās. Tāpēc izvēlējāmies izveidot kapitālsabiedrību, kur visi izdevumi nodalīti atsevišķās pozīcijās, tad domstarpību nav,” uzsver A. Šteins.

Iedzīvotāji dažkārt ir neizpratnē, kāpēc maksa par siltumu dažādās vietās atšķiras. Tad dzirdami pārmetumi, ka vieni nerīkojas saimnieciski, citi uzskrūvē cenas, lai kaut ko iebāztu kabatā, bet atbilde slēpjas vienkāršā skaidrojumā – vai viss tiek godīgi uzskaitīts? Ja tas tiek ievērots, tādu aizdomu nav.

Jautāts, vai iespējams izstrādāt vienotu metodiku visam novadam, jo situācijas tomēr ir atšķirīgas, A. Šteins ir pārliecināts, ka tas ir ļoti reāli: “Mēs nerunājam par vienotu tarifu, bet par vienotu metodiku, kā šo tarifu aprēķināt! Jā, ir atšķirīgi kurināmā veidi, bet aprēķinu tabulā energoresursi aizņem tikai divas ailītes – kurināmais un elektrība -, pārējās ailītēs ir citi saistītie izdevumi un ieņēmumi.

Gadās, ka tarifa aprēķināšanas metodikā nav iekļautas visas administratīvās izmaksas, teiksim, grāmatvedība, bet rēķini taču paši nerakstās. Kādam tie jāraksta, jānosūta, bet tās ir izmaksas. Vai, piemēram, izmaksas, kas saistās ar darba drošību, ugunsdrošību. Jā, tās nav lielas summas, aizņem nelielu procentuālo daļu, bet tās tomēr ir izmaksas un bez tām pakalpojumu nodrošināt nav iespējams. Situācija ir dažāda, bet ir skaidrs, ka jāiet uz vienotu modeli un tam jābūt ekonomiski pamatotam, godīgam un drošam.”

Ir vēl kāda nianse, ko arī savā veidā var saukt par dotāciju no pašvaldības. Proti, bijušajos novados pašvaldība pati iekasēja no iedzīvotājiem maksu par siltumu, bet, kā zināms, tas nekad nav simtprocentīgi. Taču par siltuma ražošanu pašvaldība norēķinās pilnībā, tātad paliek zināma neatgūtā summa - iedzīvotāju parāds-, kuru, lai pašvaldības norēķinātos ar siltuma ražotāju, ņem no budžeta, un, iespējams, tā tiek atņemta kādai citai jomai. Arī te jābūt vienotai pieejai, lai nav tā, ka vienā vietā tas iekļauts budžeta zaudējumos, citā to kompensē pārējie pakalpojuma saņēmēji.

Varbūt siltuma ražošana visur jānodod ārpakalpojumā, tai nevajadzētu būt pašvaldības pārziņā?

“Esam par šo jautājumu diskutējuši,” stāsta A. Šteins. “Droši vien veiksim auditu, lai izvērtētu un saprastu situāciju, lai, izejot no tās, vērtētu, kā rīkoties, kāda būs vidējā termiņa un ilgtermiņa stratēģija. To vērtējot, jāņem vērā daudzi aspekti. Novadā ir dažādi piemēri, kur siltuma ražošana nodota ārpakalpojumā, bet tur ir zināmas problēmas, un cilvēki ar pakalpojuma kvalitāti nav apmierināti. Svarīgs jautājums, kas notiek gadījumā, ja privātais uzņēmējs apkures sezonas laikā bankrotē. Ja tā ir pašvaldības kapitālsabiedrība, tas ir pašvaldības simtprocentīgi pārvaldīts uzņēmums, ja kas notiek, pašvaldība nepieļaus, lai uzņēmums bankrotē. Ja tas ir privātīpašums, šādas drošības nav, tāpēc nevar būt sasteigti vai politiski lēmumi.”

Vēl viena sadaļa ir investīcijas, kas nepieciešamas, lai pakalpojums būtu ekonomiski izdevīgs. Arī tām jābūt iekļautām tarifā, un, kā norāda A. Šteins, ja ir laba metodika, tajā nepārprotami redzams, kam jābūt iekļautam tarifā, un grāmatvedībā atliek tikai aizpildīt konkrētās ailītes.

Pilnībā iekļaujot visus izdevumus, pakalpojums varētu kļūt dārgāks.

“Te laikam jāskatās, cik efektīvs šis pakalpojums ir kopumā,” saka A. Šteins. “Jā, iekļaujot izmaksas, kas līdz šim nebija, tarifs kļūs augstāks. Bet jāskatās, vai visas iekļautās izmaksas tiešām attiecināmas uz tarifu. Pašvaldībai uz to jāraugās no uzņēmēja viedokļa, jo uzņēmējs vienmēr domā, kā pakalpojumu sniegt iespējami efektīvāk, kā samazināt tās vai citas izmaksas.”

Stāstot par vienotās metodikas izstrādes laika grafiku, A. Šteins skaidro, ka līdz jūnijam tai vajadzētu būt izstrādātai un domē apstiprinātai, lai jaunos tarifus nākamajai apkures sezonai varētu apstiprināt augustā.

* * *

Regulēt vai neregulēt

Kā jau minēts, Cēsis ir vienīgā apdzīvotā vieta novadā, kur siltumenerģijas tarifu apstiprina nevis pašvaldība, bet Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK). Kā zināms, pilsētā siltumapgādi nodrošina SIA “Cēsu siltumtīkli”, kuras vienīgais īpašnieks ir SIA “Adven Latvia”, kas savukārt pilnībā pieder Somijas “Adven BSS”.

Siltumenerģijas apgādes pakalpojums ir regulējams, ja kopējais siltumenerģijas apjoms ir lielāks par 5000 MWh/gadā. Ja kopējais siltumenerģijas apjoms ir mazāks par 5000 Mwh/gadā, par pakalpojuma sniegšanas nosacījumiem pakalpojuma sniedzējs un lietotājs savstarpēji vienojas ar līgumu, skaidro SPRK sabiedrisko attiecību vadītāja Ieva Lazdiņa.

SPRK siltumapgādes gala tarifu nosaka ap 70 (skaits ir mainīgs) siltumapgādes komersantu sniegtajiem pakalpojumiem dažādās Latvijas apdzīvotajās vietās. Tarifi nosakāmi tādā apmērā, lai lietotāju veiktie tarifu maksājumi segtu ekonomiski pamatotas sabiedrisko pakalpojumu izmaksas un nodrošinātu sabiedrisko pakalpojumu rentabilitāti.

Ja siltuma ražotājam nav komersanta statusa, uz to neattiecas Enerģētikas likuma prasības par energoapgādes komersantu licencēšanu, enerģētikas sfēras pārvaldi un regulēšanu. Tāpat tām nav saistošs normatīvais regulējums par tarifu aprēķina metodiku.

* * *

Lielais nezināmais

Situāciju valstī saistībā ar mazajiem siltuma ražotājiem kopumā nezina neviens, ne Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), ne Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), atzīst LPS padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš: “Mazās katlumājas ir ārpus Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas, ārpus Regulatora kompetences, un patiesībā neviens valstī nezina, kāda ir kopīgā situācija šajā jomā. Siltumuzņēmumu asociācijas siltumražotāji saražo ap 95% no Latvijas centralizētā siltuma, bet tos piecus procentus saražo krietni lielāks skaits mazo ražotāju, nekā ir asociācijas biedru, un tas ir tas lielais nezināmais.

Savulaik Pašvaldību savienība rosināja gadījumos, ja pašvaldībās politiķiem ir strīdi par tarifu, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) varētu būt tā, kas izvērtē, vai rēķins atbilst metodikai, diemžēl SPRK no tā atteicās.”

Jautāts, cik pašvaldību noteiktie tarifi ir objektīvi, vai pašvaldība daļu tomēr nedotē, A. Salmiņš neslēpj, ka tādi gadījumi ir, bet situācija neesot tik viennozīmīga: “Jā, no vienas puses, pašvaldību iesaiste siltuma ražošanā, tarifu noteikšanā ierobežo tirgu, bet, no otras puses, šī tirgus daļa ir tik niecīga, ka komersantiem nav interesanta. Mans personiskais viedoklis, ka ir situācijas, kad dotēšana, iespējams, nav pilnīgi peļama, īpaši zinot, cik neefektīvas ir siltumtrases pagastos, katlumājas, bet, lai visu sakārtotu, vienkārši trūkst līdzekļu, turklāt vai ir ekonomiski pamatoti tērēt milzu summas, lai nodrošinātu siltumu nelielam skaitam patērētāju. Tā ir runga ar diviem galiem. Ja šādā neekonomiskā situācijā ieliks pilnīgi visus izdevumus, cilvēki to vienkārši nespēs samaksāt un pašvaldībai tāpat būs viņi jāatbalsta.”

Padomnieks norāda, ka pašvaldībām tomēr jāseko līdzi reālai situācijai, jo Latvijā esot pašvaldības, kur tarifs nav pārskatīts 20 gadus. Pašvaldību savienība vairākkārt akcentējusi, ka siltumenerģijas cenām nevajadzētu būt politiskām, bet ekonomiski pamatotām.

Runājot par siltumenerģijas ražošanas nodošanu privāto komersantu rokās, A. Salmiņš atgādina, ka likums pašvaldībām nosaka organizēt iedzīvotājiem siltumapgādi: “Ja būtu kāds komersants, kas gribētu šo pakalpojumu pārņemt, domāju, pašvaldības ar prieku tiktu no tā vaļā. Taču jāsaprot, ka mazās katlumājas nekad nebūs interesantas uzņēmējiem, tāpēc nav pareizi pārmest pašvaldībām, vismaz šajā situācijā, ka tās nodarbojas ar uzņēmējdarbību, ja nav komersanta, kas to gribētu darīt. Pašvaldībai tas jādara pašai.

Un situācijā, kad siltumu nodrošina privāts uzņēmums, kas apkures sezonā bankrotēs, pašvaldībai būs jāsedz gan tā radītie parādi, gan jāspēj pašai nodrošināt pakalpojumu, iespējams, pat atpērkot no komersanta katlumāju. Tāpēc nav tik vienkārši atbildams jautājums, vai pašvaldība var nedaudz dotēt vai izvēlēties risku, nododot siltumapgādi privātam komersantam. Domāju, Latvijā šādi lokālie siltumapgādes risinājumi, kas ir pašvaldību pārziņā, būs vēl ilgi.”.

 

Sporta sacensību un pasākumu kalendārs

Datums: 11.01.2022

Izdevums: Rīgas Apriņķa Avīze

Rubrika: Ķekavas Novads

Datums Vieta Laiks Pasākums

14. janvāris Ķekavas vidusskolas sporta komplekss 20.00–22.00 „ELVI” līga florbolā (vīr.), Ķekava–FBK „Valmiera”

15. janvāris Ķekavas vidusskolas sporta komplekss 16.00–18.00 „ELVI” līga florbolā (siev.), Ķekavas „Bulldogs”/NND–Irlava/Tukums–Slampe

15. janvāris Pie Baložu vidusskolas sporta kompleksa 11.00–13.00 Sacensības „Ziema 2022”, I

16. janvāris Ķekavas vidusskolas sporta komplekss 14.20–20.00 Ķekavas novada čempionāts telpu futbolā, 7. kārta

18. janvāris Ķekavas sporta klubs 19.00–21.00 „Ramirent” Nacionālā basketbola līga BK „Ķekava”– „Spars”/„VeA”

21. janvāris Ķekavas vidusskolas sporta komplekss 20.00–22.00 „ELVI” līga florbolā (vīr.), Ķekava–FK „Kurši”

22. janvāris Pie Baložu vidusskolas sporta kompleksa 11.00–13.00 Sacensības „Ziema 2022”, II

22. janvāris Ķekavas vidusskolas sporta komplekss 15.00–17.00 LČ 1. līga florbolā (vīr.), Ķekavas „Bulldogs”–Talsu NSS/„Zerorisk”

22. janvāris Ķekavas vidusskolas sporta komplekss 16.00–18.00 „ELVI” līga florbolā (siev.), Ķekavas „Bulldogs”/NND–„Lekrings”

23. janvāris Ķekavas vidusskolas sporta komplekss 13.00–15.00 „ELVI” līga florbolā (siev.), FK „Ķekava”–Līgatne

23. janvāris Ķekavas vidusskolas sporta komplekss 15.20–21.00 Ķekavas novada čempionāts telpu futbolā, 8. kārta

28. janvāris Ķekavas vidusskolas sporta komplekss 20.00–22.00 „ELVI” līga florbolā (vīr.), Ķekava–„Rubene”

29. janvāris Pie Baložu vidusskolas sporta kompleksa 11.00–13.00 Sacensības „Ziema 2022”, III

30. janvāris Ķekavas vidusskolas sporta komplekss 14.20–20.00 Ķekavas novada čempionāts telpu futbolā, 9. kārta

4. februāris Ķekavas vidusskolas sporta komplekss 20.00–22.00 LČ 1. līga florbolā (vīr.), Ķekavas „Bulldogs”– „Leģions”/Grobiņas SC

5. februāris Pie Baložu vidusskolas sporta kompleksa 11.00–13.00 Sacensības „Ziema 2022”, IV

6. februāris Ķekavas sporta klubs 14.20–20.00 Ķekavas novada čempionāts telpu futbolā, 10. kārta

8. februāris Ķekavas sporta klubs 19.00–21.00 „Ramirent” Nacionālā basketbola līga BK „Ķekava”–RTU

12. februāris Pie Baložu vidusskolas sporta kompleksa 11.00–13.00 Sacensības „Ziema 2022”, V

 

Cēsu novada domes saistošie noteikumi Nr. 16

Datums: 11.01.2022

Izdevums: Latvijas Vēstnesis

Rubrika: Pašvaldību dokumenti

OP 2022/7.14

Cēsīs 2021. gada 2. decembrī

Par sociālajiem pakalpojumiem Cēsu novadā

APSTIPRINĀTI ar Cēsu novada domes 02.12.2021. lēmumu Nr. 406

Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3. panta otro un trešo daļu, Invaliditātes likuma 12. panta 6.2 daļu, Ministru kabineta 27.05.2003. noteikumu Nr. 275 "Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta" 6. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka Cēsu novada pašvaldības iedzīvotājiem nodrošināmo sociālo pakalpojumu (turpmāk – Pakalpojumi) veidus, to piešķiršanas, saņemšanas un samaksas kārtību, kā arī lēmumu par sociālo pakalpojumu piešķiršanu vai atteikumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

2. Cēsu novada pašvaldībā sociālo pakalpojumu piešķiršana, sniegšana un organizēšana ir uzdota Cēsu novada sociālajam dienestam (turpmāk – Dienests).

3. Dienests sniedz pakalpojumus vai organizē to sniegšanu dzīvesvietā, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas vai sociālās rehabilitācijas institūcijās.

4. Tiesības saņemt pakalpojumus ir personām, kuras savu pamata dzīvesvietu deklarējušas Cēsu novadā, kā arī citām normatīvajos aktos noteiktajām personām, ja tās nonākušas krīzes situācijā vai ir bez mājokļa.

II. Sociālo pakalpojumu veidi, to piešķiršanas un samaksas kārtība

5. Dienests sniedz vai nodrošina šādus sociālos pakalpojumus:

5.1. aprūpe mājās;

5.2. pakalpojums "Drošības poga";

5.3. sociālās aprūpes pakalpojums naktspatversmē;

5.4. grupu dzīvokļa (mājas) pakalpojums;

5.5. aprūpes pakalpojums personām no 5 līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, kurām ir izteikti smagi funkcionēšanas ierobežojumi;

5.6. dienas aprūpes centrs personām ar garīga rakstura traucējumiem;

5.7. dienas aprūpes centrs bērniem ar funkcionāliem traucējumiem;

5.8. atbalsta, izglītojošās un pašpalīdzības grupas;

5.9. dienas centra bērniem un jauniešiem pakalpojumi;

5.10. dienas centra pakalpojums personām bez noteiktas dzīvesvietas un personām, kam nepieciešams sociālpsiholoģisks atbalsts un sociālo prasmju pilnveide;

5.11. sociālās rehabilitācijas pakalpojums bezdarbniekiem, pirmspensijas un pensijas vecuma personām;

5.12. sociālā rehabilitācija bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām;

5.13. sociālā rehabilitācija vardarbībā cietušām pilngadīgām personām;

5.14. sociālā rehabilitācija vardarbību veikušām pilngadīgām personām;

5.15. specializētās darbnīcas;

5.16. speciālistu pakalpojumi un konsultācijas sociālās rehabilitācijas un sabiedrībā balstītu pakalpojumu ietvaros;

5.17. speciālistu pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem;

5.18. sociālā darba pakalpojums;

5.19. psihologa pakalpojums;

5.20. pagaidu dzīvojamās platības pakalpojums (krīzes dzīvoklis);

5.21. asistenta pakalpojums pilngadīgām personām;

5.22. asistenta vai pavadoņa pakalpojumi bērniem ar invaliditāti;

5.23. ģimenes asistenta pakalpojums;

5.24. specializētā transporta pakalpojums;

5.25. vieglā transporta vai mobilā pacēlāja pakalpojums;

5.26. īslaicīga sociālā aprūpe institūcijā bērniem ar funkcionāliem traucējumiem jeb atelpas brīža pakalpojums;

5.27. ilgstoša un īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām;

5.28. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem;

5.29. krīzes centra pakalpojums.

6. Pieprasot šajos saistošajos noteikumos minētos pakalpojumus, persona vai tās likumiskais vai pilnvarotais pārstāvis Dienestā iesniedz dokumentus atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par sociālo pakalpojumu saņemšanu un šiem saistošajiem noteikumiem.

7. Ja tiek pieprasīts šo saistošo noteikumu 5.1.5. apakšpunktā minētais pakalpojums, Dienestā iesniedzami šādi dokumenti:

7.1. iesniegums, kurā norāda vēlamo pakalpojuma saņemšanas apjomu – stundu skaitu mēnesī (ja tas ir zināms) un vēlamo pakalpojuma sniedzēju;

7.2. Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, ja šī atzinuma nav Dienesta rīcībā;

7.3. bērna likumiskā pārstāvja vai audžuģimenes locekļa (turpmāk – vecāks) darba devēja apliecinājums par darba tiesiskajām attiecībām un darba slodzi (stundas nedēļā), ja bērna vecāks ir darba ņēmējs, vai bērna vecāka apliecinājums par saimnieciskās darbības vai komercdarbības veikšanu un tam nepieciešamajām stundām nedēļā, ja bērna vecāks ir saimnieciskās darbības veicējs vai individuālais komersants;

7.4. izglītības iestādes apliecinājums, ja bērna vecāks apgūst attiecīgu programmu konkrētajā izglītības iestādē;

7.5. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apliecinājums par dalību (stundas nedēļā) NVA organizētajos nodarbinātība pasākumos, ja bērna vecāks piedalās šādos pasākumos un ja šo ziņu nav Dienesta rīcībā;

7.6. dienas aprūpes centra, dienas centra vai cita sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēja apliecinājums par attiecīgo pakalpojumu sniegšanu (stundas mēnesī) bērnam, ja šāds pakalpojums bērnam tiek sniegts un ja šo ziņu nav Dienesta rīcībā;

7.7. citus dokumentus, ja tie Dienestam nepieciešami lēmuma pieņemšanai un ja to nav Dienesta rīcībā.

8. Dienests pēc personas iesnieguma un visu dokumentu saņemšanas apseko personu viņas dzīvesvietā, ja tas nepieciešams lēmuma pieņemšanai, novērtē personas vajadzības pēc pieprasītā pakalpojuma un pieņem lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu vai par atteikumu.

9. Dienesta sniegto Pakalpojumu cenas tiek noteiktas Cēsu novada domes saistošajos noteikumos.

10. Personas vai viņa apgādnieka pienākums ir samaksāt par saņemtajiem sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajos aktos un šajos noteikumos paredzētajai kārtībai.

III. Pakalpojums "Aprūpe mājās"

11. Pakalpojums "Aprūpe mājās" (turpmāk – Aprūpe) tiek nodrošināta darba dienās, darba laikā atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Ministru kabineta noteikumos par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanu un par prasībām sociālo pakalpojumu sniedzējiem noteiktajam.

12. Aprūpi no Dienesta budžeta līdzekļiem pilnā apmērā finansē:

12.1. trūcīgām personām;

12.2. personām līdz 18 gadu vecumam.

13. Aprūpi no Dienesta budžeta līdzekļiem, bet ar daļēju personas maksājumu, kas noteikts Cēsu novada domes saistošajos noteikumos, nodrošina personām:

13.1. kurām nav likumīgo apgādnieku un kuru vidējie ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 1,5 valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru (izņemot šo noteikumu 14. punktā minētajos gadījumos);

13.2. kuru vidējie ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 1,5 valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru un to likumīgo apgādnieku vai uztura devēja ienākumi nav lielāki kā 1,5 valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērs (izņemot šo saistošo noteikumu 14.3. apakšpunktā minētajos gadījumos).

14. Aprūpi ar pilnīgu personas vai tās apgādnieka maksājumu nodrošina:

14.1. ja Dienestā ir saņemts iesniegums par maksas pakalpojuma piešķiršanu, neizvērtējot personas ienākumus;

14.2. ja persona ir noslēgusi uztura līgumu, kur noteikts, ka aprūpi nodrošina vai tā var tikt nodrošināta no uztura ņēmēja vai tā likumīgo apgādnieku puses, vai uz personu un tās uztura devēju nav attiecināmi šo saistošo noteikumu 13.2. apakšpunktā norādītie apstākļi;

14.3. ja persona pēdējo piecu gadu laikā atsavinājusi savas īpašuma tiesības (noslēdzot dāvinājuma, pirkuma – pārdevuma vai citu līgumu vai vienošanos), saglabājot dzīvokļa tiesību attiecīgajā īpašumā, un personai tiek nodrošināta aprūpe no īpašuma tiesību uz attiecīgo īpašumu ieguvēja vai likumīgā apgādnieka puses;

14.4. ja personai ir nekustamais īpašums, kas var tikt izmantots ienākumu gūšanai, naudas līdzekļu uzkrājumi skaidrā naudā vai kredītiestādēs vairāk kā 1,5 valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā, kā arī ja persona pēdējā gada laikā ir izsniegusi aizdevumus.

15. Dienestam ir tiesības pieņemt lēmumu par Aprūpes nepieciešamību un citu samaksas kārtību, ja personai ir radušās īpašas grūtības pašaprūpes veikšanā un tās situācija neatbilst šajos noteikumos minētajiem pakalpojuma saņemšanas kritērijiem.

16. Aprūpi pārtrauc, ja:

16.1. klients atgūst pašaprūpes spējas vai rodas apstākļi, kad Aprūpe netiek nodrošināta;

16.2. izbeidzas objektīvie apstākļi, kuru dēļ apgādnieki nespēja nodrošināt klienta Aprūpi un uzraudzību;

16.3. iestājas klienta nāve;

16.4. klients tiek ievietots ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā;

16.5. klients rakstiski atteicies no aprūpes pakalpojumiem;

16.6. klients izbraucis uz patstāvīgu dzīvi citas pašvaldības teritorijā vai ārzemēs;

16.7. klients nokavējis maksājumus par saņemtajiem pakalpojumiem vairāk par trim mēnešiem;

16.8. ja klienta dzīvesvietā Aprūpes laikā atkārtoti atrodas trešās personas, kas traucē aprūpētāja pienākumu veikšanu.

17. Dienests reizi gadā, vai mainoties klienta apstākļiem, pārskata sniegtās Aprūpes nepieciešamību un saturu.

IV. Pakalpojums "Drošības poga"

18. Pakalpojums "Drošības poga" nodrošina nepārtrauktas saziņas iespējas, informatīvu atbalstu un palīdzību 24 stundas diennaktī pilngadīgām personām, kurām vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ pastāv risks nonākt bezpalīdzības stāvoklī.

19. Pakalpojumu "Drošības poga" nodrošina šo noteikumu 18. punktā minētajām personām, ja viņiem saskaņā ar sociālā darbinieka atzinumu ir šāda nepieciešamība.

20. Pakalpojumu "Drošības poga" no Dienesta budžeta līdzekļiem pilnā apmērā finansē trūcīgām personām.

21. Pakalpojumu "Drošības poga" no Dienesta budžeta līdzekļiem, bet ar daļēju personas maksājumu, kas noteikts Cēsu novada domes saistošajos noteikumos, nodrošina personām, kas atbilst šo noteikumu 13.1. un 13.2. apakšpunktos noteiktajiem kritērijiem.

22. Pakalpojumu "Drošības poga" ar pilnīgu personas vai tās apgādnieka maksājumu nodrošina šo noteikumu 14.1., 14.2., 14.3. un 14.4. apakšpunktos noteiktajos gadījumos.

V. Sociālās aprūpes pakalpojums naktspatversmē

23. Sociālās aprūpes pakalpojums naktspatversmē ir pakalpojums bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām, lai nodrošinātu viņiem naktsmītni, vakariņas, brokastis, personiskās higiēnas un veļas mazgāšanas iespējas līdz 3 mēnešiem viena gada laikā.

24. Atsevišķos gadījumos, ja persona pilda normatīvajos aktos noteiktos klientu līdzdarbības pienākumus, Dienests, pamatojoties uz individuālo klienta rehabilitācijas plānu vai sociālā darbinieka atzinumu, var pagarināt klienta uzturēšanās laiku naktspatversmē.

25. Personai, ierodoties naktspatversmē, ir jāuzrāda personu apliecinošs dokuments, atsevišķos gadījumos (pirmo nakti) personas var uzņemt naktspatversmē bez personu apliecinošu dokumentu uzrādīšanas, ja persona objektīvu apstākļu dēļ tos nevar uzrādīt.

26. Sociālās aprūpes pakalpojumu naktspatversmē persona var izmantot, ja tā ievēro naktspatversmes iekšējās kārtības noteikumus.

VI. Grupu dzīvokļa (mājas) pakalpojums

27. Grupu dzīvokļa (mājas) pakalpojums (turpmāk – grupu dzīvokļa pakalpojums) nodrošina mājokli un individuālu atbalstu sociālo problēmu risināšanā, prasmju un iemaņu attīstīšanā, lai persona varētu uzsākt patstāvīgu dzīvi vai spētu iespējami neatkarīgi funkcionēt grupu dzīvoklī (mājā).

28. Grupu dzīvokļa pakalpojumu sniedz vai nodrošina pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras objektīvu apstākļu dēļ nevar dzīvot patstāvīgi un kuras pēc valsts finansētu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumu saņemšanas pāriet uz dzīvi sabiedrībā, kā arī pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras potenciāli var nonākt valsts ilgstošas aprūpes institūcijā un kurām ir noteikta smaga vai ļoti smaga invaliditāte (I vai II invaliditātes grupa).

29. Ja ir apmierināts pieprasījums pēc Dienesta sniegtā grupu dzīvokļa pakalpojuma Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu ietvaros un ir pieejamas brīvas Dienesta sniegtā grupu dzīvokļa pakalpojuma vietas, grupu dzīvokļa pakalpojums tiek sniegts citām pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras atbilst šo noteikumu 28. punktā noteiktajiem kritērijiem.

30. Grupu dzīvokļa (mājas) pakalpojumu personai pārtrauc sniegt, ja personai ir noteiktas speciālās (psihiskās) kontrindikācijas pakalpojuma saņemšanai vai personai piešķirts cits atbilstošs sociālais pakalpojums, vai persona uzsākusi patstāvīgu dzīvi. Šādos gadījumos pakalpojums sniedzams līdz cita atbilstoša sociālā vai veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai vai patstāvīgas dzīves uzsākšanai, bet ne ilgāk kā vienu mēnesi no lēmuma par grupu dzīvokļa (mājas) pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanu. Grupu dzīvokļa (mājas) pakalpojuma sniedzējs šajā laikā sadarbībā ar Dienestu aktīvi iesaistās klienta sociālo problēmu un mājokļa jautājumu risināšanā, kā arī nodrošina personas uzraudzību.

31. Grupu dzīvokļa pakalpojums, kas tiek nodrošināts Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu ietvaros vai tiek sniegts šo projektu īstenošanas rezultātā Cēsu novada pašvaldības izveidotajos infrastruktūras objektos, tiek finansēts no Eiropas Savienības politiku instrumentu projekta vai Dienesta budžeta līdzekļiem, citos gadījumos samaksa par grupu dzīvokļa pakalpojumu un maksa par grupu mājas (dzīvokļa) dzīvojamās telpas, virtuves un koplietošanas telpu īri un ekspluatāciju, t.sk. apkuri (atbilstoši lietojamai daļai), tiek noteikta saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par grupu māju (dzīvokļu) un pusceļa māju izveidošanas un uzturēšanas izdevumu līdzfinansēšanu.

VII. Aprūpes pakalpojums personām no 5 līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, kurām ir izteikti smagi funkcionēšanas ierobežojumi

32. Aprūpes pakalpojumu personām no 5 līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, kurām ir izteikti smagi funkcionēšanas ierobežojumi (turpmāk tekstā – aprūpes pakalpojums) ietver personu no 5 līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti (turpmāk – bērns) aprūpi un uzraudzību, pašaprūpes spēju attīstību un brīvā laika saturīgu pavadīšanu personas dzīvesvietā.

33. Aprūpes pakalpojumu bērnam ir tiesības saņemt Invaliditātes likumā noteiktajos gadījumos, ja Dienests, ir konstatējis aprūpes pakalpojuma nepieciešamību, jo bērna likumiskie pārstāvji vai audžuģimene nevar nodrošināt bērna aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā šādu iemeslu dēļ:

33.1. nodarbinātība;

33.2. izglītības programmas apguve;

33.3. dalība NVA nodarbinātības pasākumos;

33.4. citi objektīvi iemesli, ja par to saņemts sociālā darbinieka atzinums.

34. Aprūpes pakalpojumu piešķir, izvērtējot:

34.1. bērna pašaprūpes un ar mājas dzīvi saistītās prasmes (atbilstoši bērna vecuma posmam un funkcionālo traucējumu veidam);

34.2. ar bērnu kopā dzīvojošo ģimenes (mājsaimniecības) locekļu iespējas sniegt nepieciešamo atbalstu;

34.3. likumisko pārstāvju vai audžuģimenes iespējas iesaistīties aprūpē un uzraudzībā (t.sk. vērtējot nepieciešamību veltīt laiku citiem bērniem, noslodzi darbā, vai ir viena vecāka ģimene, nepieciešamību veikt privātas veselības vai darījumu lietas bez bērna klātbūtnes, u.c.);

34.4. skolas dienas pārklājums (vai bērns apgūst vispārējo izglītību dzīves vietas izglītības iestādē, izglītību apgūst mājas apmācībā, izglītību apgūst speciālās izglītības iestādē, uz kuru dodas dažas dienas nedēļā, vai ir iespēja izmantot skolas pagarinātās dienas pakalpojumu u.tml.);

34.5. iespējas bērnam iesaistīties dažādās aktivitātēs un pasākumos;

34.6. iespējas saņemt sociālos un ārstniecības pakalpojumus (t.sk., bērna uzraudzības iespējas dienas aprūpes centrā, dienas centrā, iespēju saņemt pakalpojumu "atelpas brīdis", kā arī rehabilitācijas, terapijas un citus pakalpojumus;

35. Piešķiramā aprūpes pakalpojuma apjomu noteic pēc nepieciešamības, ievērojot šo noteikumu 33. un 34. punktā noteiktos vērtēšanas kritērijus un nepārsniedzot Ministru kabineta noteikto apjomu.

36. Aprūpes pakalpojumu piešķir uz bērnam noteikto invaliditātes periodu, bet ne ilgāk par 3 gadiem, bez mājsaimniecības ienākumu un materiālā stāvokļa novērtēšanas un finansē no pašvaldības budžeta.

37. Ja bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimenes loceklis ir nodarbināts nepilnu darba laiku vai apgūst izglītības programmu neklātienē, pakalpojumu piešķir tikai nodarbinātības laikā vai studiju dienās mācību gada laikā un sesijas laikā.

38. Ja bērns saņem Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu ietvaros aprūpes pakalpojumam analogu pakalpojumu, tad aprūpes pakalpojumu var piešķirt, ja personas vajadzība pēc tā ir lielāka par minēto projektu ietvaros nodrošinātajiem pakalpojumiem, un tādā apjomā, kas, ievērojot Ministru kabineta noteikto aprūpes pakalpojuma maksimālo apjomu, pārsniedz projekta ietvaros nodrošināmo pakalpojumu maksimālo apjomu.

39. Aprūpes pakalpojumu nepiešķir, ja bērns neatbilst Invaliditātes likumā paredzētajiem nosacījumiem un šajos saistošajos noteikumos paredzētajiem kritērijiem.

40. Pēc lēmuma pieņemšanas par aprūpes pakalpojuma piešķiršanu Dienests slēdz līgumu ar bērna vecāku un pakalpojuma sniedzēju.

41. Dienests aprūpes pakalpojuma nodrošināšanai var piesaistīt juridisku personu, kas reģistrēta Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā vai uz pakalpojuma (uzņēmuma) līguma pamata fizisku personu (izņemot bērna 1. pakāpes radiniekus vai vienas mājsaimniecības locekļus), kurai ir darba vai personīgā pieredze saskarsmē ar personu ar invaliditāti.

42. Pakalpojuma sniedzējs šo noteikumu 40. punktā minētā līguma noteiktajā kārtībā reizi mēnesī iesniedz Dienestā apliecinājumu par iepriekšējā mēnesī sniegto aprūpes pakalpojumu, un Dienests kontrolē minētā līguma saistību izpildi. Apliecinājumā norāda dienas, kad sniegts aprūpes pakalpojums, un tajās nostrādāto stundu skaitu, kā arī līdzēju apliecinājumus par sniegto un saņemto pakalpojumu.

43. Aprūpes pakalpojumu pārtrauc uz laiku, kamēr bērns ārstējas stacionārā ārstniecības iestādē vai kamēr pastāv citi apstākļi, kas var būt par pamatu aprūpes pakalpojuma pārtraukšanai.

44. Aprūpes pakalpojumu izbeidz, ja:

44.1. bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimenes loceklis iesniedz Dienestā iesniegumu par atteikšanos no piešķirtā aprūpes pakalpojuma;

44.2. bērna dzīvesvieta deklarēta citas pašvaldības administratīvajā teritorijā;

44.3. beidzies lēmumā, ar ko piešķirts aprūpes pakalpojumus, noteiktais aprūpes pakalpojuma sniegšanas periods;

44.4. Dienests konstatē, ka mainījušies apstākļi kas dod pamatu saņemt aprūpes pakalpojumu vai ir radušies apstākļi, kuru dēļ bērna likumiskais pārstāvis pats vai audžuģimene pati var nodrošināt bērna aprūpi un uzraudzību;

44.5. bērns tiek ievietots ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā;

44.6. Dienests konstatē, ka aprūpes pakalpojums faktiski netiek izmantots.

VIII. Dienas aprūpes centrs pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem

45. Dienas aprūpes centrs pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem (turpmāk –Dienas aprūpes centrs personām ar GRT) dienas laikā nodrošina sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu personām ar garīga rakstura traucējumiem.

46. Dienests sniedz vai nodrošina Dienas aprūpes centra personām ar GRT pakalpojumu pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras pēc ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumu saņemšanas pāriet uz dzīvi sabiedrībā, kā arī pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras potenciāli var nonākt valsts ilgstošas aprūpes institūcijā un kurām ir noteikta smaga vai ļoti smaga invaliditāte (I vai II invaliditātes grupa).

47. Ja ir apmierināts pieprasījums pēc Dienesta sniegtā Dienas aprūpes centra personām ar GRT pakalpojuma Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu ietvaros un Dienas aprūpes centros, kur pakalpojumu sniedz Dienests, ir pieejamas brīvas vietas, Dienas aprūpes centra personām ar GRT pakalpojums tiek sniegts citām pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras atbilst šo noteikumu 46. punktā noteiktajiem kritērijiem.

48. Dienas aprūpes centra personām ar GRT pakalpojums, kas tiek nodrošināts Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu ietvaros vai tiek sniegts šo projektu īstenošanas rezultātā Cēsu novada pašvaldības izveidotajos infrastruktūras objektos, tiek finansēts no Eiropas Savienības politiku instrumentu projekta vai Dienesta budžeta līdzekļiem, pārējos gadījumos Samaksa par dienas aprūpes centra pakalpojumu personām ar GRT veicama atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtībai.

IX. Dienas aprūpes centrs bērniem ar funkcionāliem traucējumiem

49. Dienas aprūpes centrs bērniem ar funkcionāliem (turpmāk – Dienas aprūpes centrs bērniem ar FT) dienas laikā nodrošina sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.

50. Pašvaldība sniedz vai nodrošina dienas aprūpes centra bērniem ar FT pakalpojumu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir noteikta invaliditāte un kuri dzīvo ģimenēs.

51. Ja ir apmierināts pieprasījums pēc Dienesta sniegtā Dienas aprūpes centra bērniem ar FT pakalpojuma Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu ietvaros un ja Dienas aprūpes centrā, kur Dienests sniedz šo pakalpojumu, ir pieejamas brīvas vietas, Dienas aprūpes centra bērniem ar FT pakalpojums tiek sniegts citiem bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir noteikta invaliditāte un kuri dzīvo ģimenēs.

52. Dienas aprūpes centra bērniem ar FT pakalpojums, kas tiek nodrošināts Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu ietvaros vai tiek sniegts šo projektu īstenošanas rezultātā Cēsu novada pašvaldības izveidotajā infrastruktūras objektā, tiek finansēts no Eiropas Savienības politiku instrumentu projekta vai Dienesta budžeta līdzekļiem, pārējos gadījumos Samaksa par dienas aprūpes centra pakalpojumu bērniem ar FT veicama atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtībai.

X. Atbalsta, izglītojošās un pašpalīdzības grupas

53. Atbalsta, izglītojošās un pašpalīdzības grupas pakalpojuma mērķis ir palīdzēt atjaunot vai uzlabot ģimenes (personas) sociālās funkcionēšanas spējas, kā arī novērst disfunkciju ģimenē (personai), veicinot ģimenes locekļu (personas) izglītošanos, jaunu prasmju un iemaņu apgūšanu, kā arī palīdzēt radīt priekšnoteikumus labvēlīgai sociālajai videi bērnu audzināšanai ģimenē.

54. Atbalsta, izglītojošās un pašpalīdzības grupas nodrošina personām iespēju mazināt sociālo izolētību, grupā risināt esošās problēmas, vairot izpratni par sevi, gūt motivāciju un saņemt atbalstu to risināšanai, lai uzlabotu savu funkcionēšanu un sociālo situāciju.

55. Atbalsta un/vai izglītojošas grupas atkarībā no grupas darbības mērķa, vada speciālists, kurš ir apmācīts grupu vadīšanā un ir tiesīgs to veikt.

56. Tiesības saņemt atbalsta, izglītojošo un pašpalīdzības grupas pakalpojumu ir personai, kuru dalībai grupā rekomendējis sociālā darba speciālists vai psihologs, vai šis pakalpojums ir iekļauts ģimenes (personas) sociālās rehabilitācijas plānā. Ja grupa nav nokomplektēta pilnā sastāvā, tiesības saņemt atbalsta un/vai izglītojošās un pašpalīdzības grupas pakalpojumu ir ikvienai motivētai personai, kura izteikusi vēlēšanos piedalīties grupā.

57. Izglītojošo un atbalsta grupu pakalpojumu nodrošina šādā apjomā:

57.1. programma "Bērna emocionālā audzināšana" – 10 nodarbības gadā;

57.2. programma "Ceļvedis, audzinot pusaudzi" – 10 nodarbības gadā;

57.3. sociālo prasmju attīstīšanas nodarbības – 10 nodarbības gadā;

57.4. citas programmas un nodarbības – saskaņā ar sociālā darbinieka izvērtējumu vai sociālās rehabilitācijas plānu.

58. Atbalsta, izglītojošo un pašpalīdzības grupu pakalpojums tiek finansēts no Dienesta budžeta līdzekļiem.

XI. Dienas centra bērniem un jauniešiem pakalpojums

59. Dienas centrs bērniem un jauniešiem atbilstoši tā nolikumam sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus bērniem no 7 gadu vecuma no ģimenēm, kurās ir bērna attīstībai nepietiekami resursi, vai no sociālās atstumtības riskam pakļauto ģimeņu bērniem, nodrošinot bērniem sociālo prasmju attīstību, izglītošanu un saturīga brīvā laika pavadīšanas iespējas.

60. Dienas centra bērniem un jauniešiem pakalpojums tiek finansēts no Dienesta budžeta līdzekļiem.

XII. Dienas centra pakalpojums personām bez noteiktas dzīvesvietas un personām, kam nepieciešams sociālpsiholoģisks atbalsts un sociālo prasmju pilnveide

61. Dienas centra pakalpojums personām bez noteiktas dzīvesvietas un personām, kam nepieciešams sociālpsiholoģisks atbalsts un sociālo prasmju pilnveide, nodrošina minētajām personām sociālās funkcionēšanas spēju un sociālo prasmju pilnveidošanu un attīstīšanu, kā arī saturīgu brīvā laika pavadīšanu.

62. Šo noteikumu 61. punktā minētais pakalpojums tiek piešķirts saskaņā ar Dienesta sociālā darba speciālista izvērtējumu vai personas sociālās rehabilitācijas plānu.

63. Dienas centra pakalpojums personām bez noteiktas dzīvesvietas un personām, kam nepieciešams sociālpsiholoģisks atbalsts un sociālo prasmju pilnveide, tiek finansēts no Dienesta budžeta līdzekļiem.

XIII. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums bezdarbniekiem, pirmspensijas un pensijas vecuma personām

64. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums bezdarbniekiem, pirmspensijas un pensijas vecuma personām nodrošina ar mērķi atjaunot un pilnveidot bezdarbnieku, pirmspensijas un pensijas vecuma personu sociālās un funkcionālās prasmes, veicināt viņu iekļaušanos darba tirgū un integrēšanos sabiedrībā.

65. Šo noteikumu 64. punktā minēto pakalpojumu ir tiesības saņemt:

65.1. bezdarbniekiem un pirmspensijas vecuma personām, kuras nestrādā un kurām ir nepietiekošas, zemas vai darba tirgum neatbilstošas zināšanas un prasmes;

65.2. pensijas vecuma personām.

66. Ja Sociālās rehabilitācijas pakalpojums bezdarbniekiem, pirmspensijas un pensijas vecuma personām ir piešķirts, ievērojot sociālā darbinieka izvērtējumu vai sociālās rehabilitācijas plānā noteiktos uzdevumus, pakalpojums tiek finansēts no Dienesta budžeta līdzekļiem; citos gadījumos samaksu par šo noteikumu 64. punktā minēto pakalpojumu klients veic atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtībai.

XIV. Sociālā rehabilitācija bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām

67. Sociālās rehabilitācija bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām, ir sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kopums, kas tiek nodrošināts personām, lai tās spētu atgūt fizisko, psihisko veselību un integrētos sabiedrībā.

68. Tiesības saņemt šo noteikumu 67. punktā minēto pakalpojumu ir bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām.

69. Sociālās rehabilitācijas pakalpojuma bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām, piešķiršanas un saņemšanas kārtība noteikta Ministru kabineta noteikumos.

70. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.

XV. Sociālā rehabilitācija vardarbībā cietušām pilngadīgām personām

71. Sociālā rehabilitācija vardarbībā cietušām pilngadīgām personām ir sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kopums, kas tiek nodrošināts personām, lai tās spētu atgūt fizisko, psihisko veselību un integrētos sabiedrībā.

72. Tiesības saņemt šo noteikumu 71. punktā minēto pakalpojumu ir vardarbībā cietušām pilngadīgām personām.

73. Sociālās rehabilitācijas vardarbībā cietušām pilngadīgām personām piešķiršanas un saņemšanas kārtība noteikta Ministru kabineta noteikumos.

74. Sociālā rehabilitācija vardarbībā cietušām pilngadīgām personām tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem.

XVI. Sociālā rehabilitācija vardarbību veikušām pilngadīgām personām

75. Sociālā rehabilitācija vardarbību veikušām personām ir sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kopums, kas tiek nodrošināts personām, lai novērstu vai mazinātus turpmākus vardarbības riskus.

76. Tiesības saņemt šo noteikumu 75. punktā minēto pakalpojumu ir vardarbību veikušām pilngadīgām personām.

77. Sociālās rehabilitācijas vardarbību veikušām pilngadīgām personām piešķiršanas un saņemšanas kārtība noteikta Ministru kabineta noteikumos.

78. Sociālās rehabilitācijas vardarbību veikušām pilngadīgām personām tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.

XVII. Specializētās darbnīcas

79. Specializēto darbnīcu pakalpojums ir darbnīcas ar speciāli pielāgotām darba vietām un nodrošinātu speciālistu atbalstu personām ar garīga rakstura traucējumiem darbspējīgajā vecumā. Specializētās darbnīcas pakalpojuma mērķis ir attīstīt personu sociālās un funkcionālās prasmes, veicināt un motivēt šo personu iesaisti nodarbinātības pasākumos un integrāciju sabiedrībā.

80. Pašvaldība sniedz vai nodrošina specializēto darbnīcu pakalpojumu personām pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras pēc ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumu saņemšanas pāriet uz dzīvi sabiedrībā, kā arī pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras potenciāli var nonākt valsts ilgstošas aprūpes institūcijā, kurām ir noteikta smaga vai ļoti smaga invaliditāte (I vai II invaliditātes grupa).

81. Ja ir apmierināts pieprasījums pēc Dienesta sniegtā specializēto darbnīcu pakalpojuma Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu ietvaros un ja specializētajās darbnīcas, kur Dienests sniedz šo pakalpojumu, ir pieejamas brīvas vietas, specializēto darbnīcu pakalpojums tiek sniegts citām personām ar garīga rakstura traucējumiem darbspējīgajā vecumā, kuras atbilst šo noteikumu 80. punktā minētajiem kritērijiem.

82. Specializēto darbnīcu pakalpojums, kas tiek nodrošināts Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu ietvaros vai tiek sniegts šo projektu īstenošanas rezultātā Cēsu novada pašvaldības izveidotajos infrastruktūras objektos, tiek finansēts no Eiropas Savienības politiku instrumentu projekta vai Dienesta budžeta līdzekļiem, pārējos gadījumos Samaksa par specializēto darbnīcu pakalpojumu veicama atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtībai.

XVIII. Speciālistu pakalpojumi un konsultācijas sociālās rehabilitācijas un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu ietvaros

83. Speciālistu pakalpojumi un konsultācijas sociālās rehabilitācijas un sabiedrībā balstītu pakalpojumu ietvaros (turpmāk – Speciālistu pakalpojumi) nodrošina konsultācijas un nodarbības, lai uzlabotu dzīves kvalitāti un sociālo funkcionēšanu un psihosociālu atbalstu.

84. Pašvaldība sniedz vai nodrošina Speciālistu pakalpojumus:

84.1. atbilstoši individuālā atbalsta plānam vai sociālās rehabilitācijas plānam pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras pēc valsts finansētu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumu saņemšanas pāriet uz dzīvi sabiedrībā, kā arī pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras potenciāli var nonākt valsts ilgstošas aprūpes institūcijā un kurām ir noteikta smaga vai ļoti smaga invaliditāte (I vai II invaliditātes grupa);

84.2. atbilstoši individuālā atbalsta plānam bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir noteikta invaliditāte un kuri dzīvo ģimenēs, un viņu likumiskajiem pārstāvjiem vai audžuģimenēm.

85. Ja ir apmierināts pieprasījums pēc Dienesta sniegtajiem Speciālistu pakalpojumiem Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu ietvaros un ja ir pieejamas brīvas vietas Speciālistu pakalpojumu saņemšanai vietās, kur Dienests sniedz šos pakalpojumus, Speciālistu konsultācijas tiek sniegts citām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuri atbilst šo noteikumu 84.1. apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, vai bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir noteikta invaliditāte un kuri dzīvo ģimenēs, un viņu likumiskajiem pārstāvjiem vai audžuģimenēm.

86. Speciālistu pakalpojumi, kas tiek nodrošināti Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu ietvaros vai tiek sniegti šo projektu īstenošanas rezultātā Cēsu novada pašvaldības izveidotajos infrastruktūras objektos, tiek finansēti no Eiropas Savienības politiku instrumentu projekta vai Dienesta budžeta līdzekļiem, pārējos gadījumos samaksa par Speciālistu pakalpojumiem veicama atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtībai.

XIX. Speciālistu pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem

87. Speciālistu pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (turpmāk šajā nodaļā – Speciālistu pakalpojumi) nodrošina bērniem ar funkcionāliem traucējumiem konsultācijas un nodarbības, lai uzlabotu dzīves kvalitāti un sociālo funkcionēšanu, jaunu pamatprasmju, iemaņu apguvi, izglītojošu atbalsta sistēmu un psihosociālu atbalstu.

88. Speciālistu pakalpojumi ietver:

88.1. Montesori pedagoga nodarbības;

88.2. logopēda nodarbības;

88.3. fizioterapijas nodarbības;

88.4. smilšu spēles terapeita konsultācijas;

88.5. psihologa/psihoterapeita konsultācijas;

88.6. citu speciālistu konsultācijas vai nodarbības pēc sociālā darbinieka izvērtējuma.

89. Tiesības saņemt Speciālistu pakalpojumus ir bērniem līdz 18 gadu vecumam ar funkcionāliem traucējumiem.

90. Speciālistu pakalpojumi tiek finansēti no Dienesta budžeta līdzekļiem.

XX. Sociālā darba pakalpojums

91. Sociālais darbs nodrošina profesionālu darbību, lai palīdzētu personām, ģimenēm, personu grupām un sabiedrībai kopumā veicināt vai atjaunot spēju sociāli funkcionēt, radīt šai funkcionēšanai labvēlīgus apstākļus, kā arī veicināt sociālās atstumtības un riska faktoru mazināšanu, attīstot pašas personas resursus un iesaistot atbalsta sistēmās.

92. Sociālā darba pakalpojums tiek finansēts no Dienesta budžeta līdzekļiem.

XXI. Psihologa pakalpojums

93. Psihologa pakalpojums ietver profesionālu psiholoģisko palīdzību ģimenei vai personai, kurai nepieciešams uzlabot sociālās funkcionēšanas spējas.

94. Tiesības saņemt psihologa pakalpojumu ir:

94.1. personai, kura ir nokļuvusi krīzes vai ārkārtas situācijā un saviem spēkiem nespēj pārvarēt psiholoģiskās problēmas, atbilstoši Dienesta sociālā darbinieka veiktajam personas individuālo vajadzību un resursu novērtējumam;

94.2. personai, kam šis pakalpojums nepieciešams atbilstoši sociālā darbinieka izvērtējumam vai sociālās rehabilitācijas plānam;

94.3. personām vai ģimenēm, kurām atbilstoši normatīvo aktu prasībām ir jāveic psiholoģiskā izpēte atbilstoši Cēsu novada Bāriņtiesas nosūtījumam;

94.4. bērnam, ja tas nepieciešams bērna interešu aizstāvībai, ja bērna likumiskais pārstāvis nepiekrīt konsultācijas saņemšanai un ja Cēsu novada Bāriņtiesa ir pieņēmusi lēmumu par bērna nosūtīšanu konsultācijas saņemšanai pie psihologa.

95. Šo noteikumu 94.1. apakšpunktā minētās personas psihologa pakalpojumu var saņemt līdz 10 konsultācijām gadā. Pamatojoties uz sociālā darbinieka vai psihologa atzinumu, psihologa pakalpojumu var piešķirt atkārtoti.

96. Psihologa pakalpojums tiek finansēts no Dienesta budžeta līdzekļiem.

XXII. Pagaidu dzīvojamās platības pakalpojums (krīzes dzīvoklis)

97. Pagaidu dzīvojamās platības pakalpojums (krīzes dzīvoklis) ir Cēsu novada pašvaldībai piederoša dzīvojamā telpa, kas īslaicīgai lietošanai tiek nodrošināta kā izmitināšanas pakalpojums personai vai ģimenei, kas nonākusi krīzes situācijā, nespēj sevi nodrošināt ar mājokli un nesaņem citu personu atbalstu mājokļa nodrošināšanā.

98. Krīzes dzīvokli piešķir uz laiku līdz diviem mēnešiem. Ja persona sadarbojas ar Dienestu un iesaistās pasākumos savas situācijas uzlabošanai, krīzes dzīvokli var piešķirt uz laiku līdz trīs mēnešiem.

99. Dienests pieņem lēmumu par Krīzes dzīvokļa piešķiršanu un noslēdz līgumu ar šī pakalpojuma saņēmēju par Krīzes dzīvokļa izmantošanu.

100. No maksas par krīzes dzīvokli tiek atbrīvotas trūcīgas mājsaimniecībās, citos gadījumos krīzes dzīvokļa pakalpojumu persona apmaksā atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtībai.

XXIII. Asistenta pakalpojums pilngadīgām personām ar invaliditāti

101. Asistenta pakalpojums tiek sniegts pilngadīgām personām, kurām ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk VDEĀVK) lēmumu ir noteikta 1. vai 2. grupas invaliditāte un, veicot asistenta pakalpojuma nepieciešamības un atbalsta intensitātes novērtējumu, Sociālais dienests ir pieņēmis lēmumu par asistenta pakalpojuma piešķiršanu, lai nodrošinātu socializāciju ārpus mājām.

102. Asistenta pakalpojuma pilngadīgām personām piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

103. Asistenta pakalpojums pilngadīgām personām tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.

XXIV. Asistenta un pavadoņa pakalpojums bērniem ar invaliditāti

104. Asistenta pakalpojums tiek sniegts bērniem no 5 līdz 18 gadu vecumam, kuriem ar VDEĀVK lēmumu ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, lai nodrošinātu socializāciju ārpus mājām.

105. Pavadoņa pakalpojums tiek sniegts bērniem no 5 līdz 18 gadu vecumam, kuriem ar VDEĀVK lēmumu ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par pavadoņa nepieciešamību, lai nodrošinātu socializāciju ārpus mājām.

106. Asistenta un pavadoņa pakalpojuma bērniem piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

107. Pakalpojums tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.

XXV. Ģimenes asistenta pakalpojums

108. Ģimenes asistenta pakalpojums nodrošina personai atbalstu un apmācību sociālo prasmju apgūšanā, bērnu aprūpē un audzināšanā, mājsaimniecības vadīšanā, lai atjaunotu vai uzlabotu ģimenes (personas) sociālās funkcionēšanas spējas.

109. Tiesības saņemt ģimenes asistenta pakalpojumu ir personai, kam šis pakalpojums nepieciešams atbilstoši sociālā darbinieka izvērtējumam vai sociālās rehabilitācijas plānam.

110. Ģimenes asistenta pakalpojumu piešķir uz laiku, kas paredzēts sociālā darbinieka izvērtējumā vai sociālās rehabilitācijas plānā.

111. Pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu, ja nav sasniegts ģimenes asistenta pakalpojuma mērķis, Sociālais dienests var pieņemt lēmumu par ģimenes asistenta pakalpojuma turpināšanu.

112. Ģimenes asistenta pakalpojumu sniedz Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrēts Pakalpojumu sniedzējs vai Dienesta ģimenes asistents.

113. Ģimenes asistenta pakalpojums tiek finansēts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

XXVI. Specializētā transporta pakalpojums

114. Specializētā transporta pakalpojums ir pakalpojums personām, kurām ir apgrūtināta pārvietošanās vai kuras veselības stāvokļa dēļ nevar pārvietoties ar sabiedrisko transportu (izņemot personām, kuras ir pārvietojamas guļus stāvoklī).

115. Specializētā transporta pakalpojums tik finansēts no Dienesta budžeta līdzekļiem:

115.1. specializētās pamatizglītības programmas izglītojamajiem ar garīga rakstura vai funkcionāliem traucējumiem, viņu nogādāšanai no mājām skolā un mājās no skolas;

115.2. nestrādājošām personām, nepārsniedzot pakalpojuma apjomu 400 km gadā.

115.3. Dienesta Dienas aprūpes centra klienti nokļūšanai no mājām Dienas aprūpes centrā un mājās no Dienas aprūpes centra, ja specializētā autotransporta pakalpojums netiek nodrošināts Dienas aprūpes centra pakalpojuma ietvaros vai personai nav nodrošināts asistenta pakalpojums.

XXVII. Dienesta vieglā transporta un/vai mobilā pacēlāja pakalpojums

116. Dienesta transporta un/vai mobilā pacēlāja pakalpojums ir atbalsta pakalpojums personai, nokļūšanai uz/no ārstniecības iestādēm, valsts vai pašvaldības institūcijām.

117. Tiesības saņemt Dienesta vieglā transporta pakalpojumu ir:

117.1. personām ar funkcionāliem traucējumiem vai invaliditāti, kurām ir apgrūtināta pārvietošanās un kuras nespēj patstāvīgi izmantot sabiedrisko transportu;

117.2. vientuļām personām bez apgādniekiem krīzes situācijā pēc sociālā darbinieka izvērtējuma, kuras objektīvu apstākļu dēļ nevar nodrošināt sev transportu;

117.3. ģimenēm ar bērniem krīzes situācijā, kuras objektīvu apstākļu dēļ nevar nodrošināt sev transportu;

117.4. citos gadījumos pēc sociālā darbinieka izvērtējuma.

118. Tiesības saņemt mobilā pacēlāja pakalpojumu ir personām ar funkcionāliem traucējumiem un pārvietošanās grūtībām. Mobilā pacēlāja pakalpojums tiek finansēts no Dienesta budžeta līdzekļiem ne vairāk kā 10 reizes kalendāra gada laikā.

119. Vieglā autotransporta pakalpojums no Dienesta budžeta līdzekļiem tiek finansēts trūcīgām un maznodrošinātām personām ne vairāk kā 10 reizes kalendāra gada laikā.

XXVIII. Īslaicīga sociālā aprūpe institūcijā bērniem ar funkcionāliem traucējumiem jeb atelpas brīža pakalpojums

120. Īslaicīga sociālā aprūpe institūcijā bērniem ar funkcionāliem traucējumiem jeb atelpas brīža pakalpojums nodrošina uzraudzību, sociālo aprūpi, speciālistu konsultācijas, ēdināšanu 4 (četras) reizes dienā, pastaigas un saturīgu brīvā laika pavadīšanu līdz 30 (trīsdesmit) diennaktīm kalendārajā gadā, aprūpes procesā aizstājot ģimenes locekļus.

121. Atelpas brīža pakalpojumu nodrošina vai sniedz atbilstoši individuālā atbalsta plānam bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir noteikta invaliditāte un kuri dzīvo ģimenēs.

122. Ja ir apmierināts pieprasījums pēc Dienesta sniegtā atelpas brīža pakalpojuma Eiropas Savienības politiku instrumentu projekta ietvaros un ja Dienesta sniegtā atelpas brīža pakalpojuma sniegšanas vietā ir pieejamas brīvas vietas šī pakalpojuma saņemšanai, atelpas brīža pakalpojums tiek sniegts citiem bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir noteikta invaliditāte un kuri dzīvo ģimenēs.

123. Atelpas brīža pakalpojums, kas tiek nodrošināts Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu ietvaros vai tiek sniegts šo projektu īstenošanas rezultātā Cēsu novada pašvaldības izveidotajā infrastruktūras objektā, tiek finansēts no Eiropas Savienības politiku instrumentu projekta vai Dienesta budžeta līdzekļiem, pārējos gadījumos atelpas brīža pakalpojums apmaksājams atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtībai.

XXIX. Ilgstoša un īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām

124. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām ir pakalpojums institūcijā personām no 18 gadu vecuma, kuras vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi aprūpēt, un ja personai nepieciešamo pakalpojumu apjoms pārsniedz aprūpes mājās noteikto pakalpojumu apjomu un personas fiziskās un garīgās spējas pēc izvērtējuma atbilst trešajam vai ceturtajam aprūpes līmenim.

125. Īslaicīga sociālā aprūpe institūcijā nodrošina diennakts sociālo aprūpi uz laiku līdz 3 mēnešiem pilngadīgām personām:

125.1. kurām nepieciešamais pakalpojuma apjoms pārsniedz aprūpei mājās vai dienas centrā noteikto pakalpojuma apjomu;

125.2. pēcoperācijas periodā, atveseļošanās periodā vai līdz pakalpojuma saņemšanai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

126. Ilgstošas un īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pakalpojums apmaksājams atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un Ministru kabineta paredzētajai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtībai.

XXX. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem

127. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem ir pakalpojums, kas nodrošina mājokli, pilnu aprūpi, audzināšanu un sociālo rehabilitāciju bērniem bāreņiem, bez vecāku gādības palikušiem bērniem un bērniem, par kuru ievietošanu ārpusģimenes aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā lēmusi bāriņtiesa, ja bērna ārpusģimenes aprūpi nav iespējams nodrošināt audžuģimenē vai pie aizbildņa, vai, ievērojot bērna vecāku lūgumu, normatīvajos aktos noteiktajā sociālo pakalpojumu saņemšanas kārtībā šādu lēmumu pieņēmis Dienests.

128. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pilnā apmērā finansē Dienests saskaņā ar noslēgto līgumu starp Dienestu un šī pakalpojuma sniedzēju.

XXXI. Krīzes centra pakalpojums

129. Krīzes centra pakalpojuma mērķis ir sniegt naktsmītni, sociālo aprūpi, sociālo prasmju novērtēšanu, pilnveidošanu un attīstīšanu, kā arī psihosociālo un psiholoģisko atbalstu krīzes situācijā nonākušam bērnam un ģimenei ar bērniem.

130. Krīzes centra pakalpojumu ir tiesīgi saņemt:

130.1. bērns vecumā no 2 līdz 18 gadiem, kurš cietis no prettiesiskām darbībām un/vai nonācis krīzes situācijā;

130.2. ģimene, kurā vecāks vai bērni cietuši no prettiesiskām darbībām un/vai nonākuši krīzes situācijā;

130.3. bērns vecumā no 2 līdz 18 gadiem uz laiku, kamēr likumiskie pārstāvji veselības stāvokļa dēļ nespēj bērnu aprūpēt;

130.4. jaundzimušā bērna māte ar bērnu, ja viņai nav iztikas līdzekļu vai mājokļa;

130.5. citos gadījumos pēc sociālā darbinieka atzinuma.

131. Krīzes centra pakalpojumu piešķir, ja bērns krīzes centrā ievietojams:

131.1. saskaņā ar policijas rīkojumu;

131.2. pamatojoties uz Cēsu novada bāriņtiesas priekšsēdētāja vienpersonisku lēmumu;

131.3. saskaņā ar Dienesta atzinumu, ja persona vēršas Dienesta sociālo apstākļu dēļ;

131.4. pamatojoties uz personas iesniegumu;

131.5. gadījumos, kad fiziska vai juridiska persona nogādājusi krīzes centrā bērnu, kurš palicis bez vecāku gādības vai cietis no prettiesiskām darbībām.

132. Gadījumos, kad bērns krīzes centrā ievietots sakarā ar bērna likumiskā pārstāvja nespēju bērnu aprūpēt veselības stāvokļa dēļ, persona iesniedz dokumentu, kas apliecina tās ārstēšanās nepieciešamību.

133. Krīzes centra pakalpojumu piešķir uz laiku līdz diviem mēnešiem. Izvērtējot klienta sociālo situāciju un individuālā sociālās rehabilitācijas plāna izpildi, uzturēšanās laiks var tikt pagarināts līdz 6 mēnešiem.

134. Krīzes centra pakalpojumu finansē no Dienesta budžeta līdzekļiem, ja krīzes centra pakalpojums piešķirts personai krīzes situācijā, citos gadījumos pakalpojums tiek finansēts atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai.

XXXII. Lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

135. Dienesta pieņemto lēmumu var apstrīdēt Cēsu novada domē.

136. Cēsu novada domes pieņemto lēmumu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.

XXXIII. Noslēguma jautājums

137. Ar šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās brīdi spēku zaudē:

137.1. Amatas novada pašvaldības 2021.gada 24. marta saistošie noteikumi Nr. 5 "Amatas novada pašvaldības sociālo pakalpojumu veidi un to piešķiršanas kārtība";

137.2. Amatas novada pašvaldības 2009. gada 19. augusta saistošie noteikumi Nr. 12 "Noteikumi par Amatas novada pašvaldības sniegtā sociālā pakalpojuma "Aprūpe mājās" apmaksas kārtību";

137.3. Cēsu novada domes 2016. gada saistošie noteikumi Nr. 9 "Par Cēsu novada pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtību";

137.4. Līgatnes novada domes 2018. gada 23. augusta saistošie noteikumi Nr. 18/9 "Par Līgatnes novada pašvaldības nodrošināto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtību";

137.5. Līgatnes novada domes 2015. gada 26. februāra saistošie noteikumi Nr. 15/3 "Par pakalpojuma "Aprūpe mājās" nodrošināšanu Līgatnes novadā";

137.6. Jaunpiebalgas novada domes 2011. gada 12. septembra saistošie noteikumi Nr. 8 "Par sociālajiem pakalpojumiem Jaunpiebalgas novadā";

137.7. Pārgaujas novada pašvaldības 2018. gada 22. februāra saistošie noteikumi Nr. 4 "Par sociālajiem pakalpojumiem Pārgaujas novadā";

137.8. Priekuļu novada pašvaldības 2010. gada 10. jūnija saistošie noteikumi Nr. 9 "Par Priekuļu novada pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtību";

137.9. Vecpiebalgas novada pašvaldības 2013. gada 15. maija saistošie noteikumi Nr. 5/2013 "Par pakalpojuma "Aprūpe mājās" nodrošināšanu Vecpiebalgas novadā".

Cēsu novada domes priekšsēdētājs

J. Rozenbergs

Cēsu novada domes 2021. gada 2. decembra saistošo noteikumu Nr. 16 "Par sociālajiem pakalpojumiem Cēsu novadā"

paskaidrojuma raksts

Pašreizējās situācijas raksturojums Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3. panta otro un trešo daļu Cēsu novadu veidojošās bijušās pašvaldības iz izdevušas saistošos noteikumus par sociālajiem pakalpojumiem un par to sniegšanas kārtību.

Saistošo noteikumu projekta nepieciešamības raksturojums, dokumenta būtība Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu 17. punktu 2021. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētā novada dome izvērtē novadu veidojošo bijušo pašvaldību pieņemtos saistošos noteikumus un pieņem jaunus novada saistošos noteikumus, un līdz novada saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 1. jūnijam ir spēkā novadu veidojošo bijušo pašvaldību saistošie noteikumi (..). Ievērojot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu 17. punktu un izvērtējot Cēsu novadu veidojošo bijušo pašvaldību pieņemtos saistošos noteikumus par sociālajiem pakalpojumiem, ir izdodami vienoti Cēsu novada domes saistošie noteikumi "Par sociālajiem pakalpojumiem Cēsu novadā" (turpmāk – Saistošie noteikumi).

Īss saistošo noteikumu projekta satura izklāsts Saistošajos noteikumos noteikti Cēsu novadā sniedzamo vai nodrošināmo sociālo pakalpojumu veidi un to piešķiršanas vai samaksas kārtība.

Saistošo noteikumu projekta iespējamā ietekme uz pašvaldības budžetu Ievērojot aprēķinus par Cēsu novada pašvaldības sniedzamo un nodrošināmo sociālo pakalpojumu prognozējamām izmaksām secināts, ka 2022. gada budžetā sociālās aprūpes pakalpojumu sniegšanai un nodrošināšanai būs nepieciešami 1 065 054 euro, t.sk. sociālās aprūpes pakalpojumiem – 67410 euro, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem – 924256 euro, sociālās rehabilitācijas un asistentu pakalpojumiem – 73 388 euro.

Saistošo noteikumu projekta iespējamā ietekme uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā Nav.

Saistošo noteikumu projekta iespējamā ietekme uz administratīvajām procedūrām Atbilstoši Cēsu novada pašvaldības sociālā dienesta funkcijām un administratīvajām procedūrām.

Normatīvie akti, saskaņā ar kuriem Saistošie noteikumi sagatavoti Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3. panta otrā un trešā daļa, Invaliditātes likuma 12. panta 6.2 daļa, Ministru kabineta 2003. gada 27. maija noteikumu Nr. 275 "Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta" 6. punkts.

Informācija par konsultācijām ar privātpersonām saistībā ar Saistošo noteikumu projektu Saistošo noteikumu projekts un paskaidrojuma raksts ievietots www.cesis.lv Cēsu novada pašvaldības sadaļā "Saistošo noteikumu projekti", pieejams:

Cēsu novada pašvaldības Iedzīvotāju apkalpošanas centrā Raunas ielā 4, Cēsis, Cēsu nov.;

Amatas apvienības pārvaldē, "Ausmas" Drabešu pagasts, Cēsu nov.;

Cēsu novada pašvaldības aģentūrā "Sociālais dienests", Bērzaines ielā 16/18, Cēsīs, Cēsu nov.;

Jaunpiebalgas apvienības pārvaldē, Gaujas iela 4, Jaunpiebalga, Jaunpiebalgas pagasts, Cēsu nov.;

Līgatnes apvienības pārvaldē, Nītaures iela 6, Augšlīgatne, Līgatnes pagasts, Cēsu nov.;

Pārgaujas apvienības pārvaldē, "Iktes", Stalbe, Stalbes pagasts, Cēsu nov.;

Priekuļu apvienības pārvaldē, Cēsu prospekts 5, Priekuļi, Priekuļu pagasts, Cēsu nov.;

Vaives pagasta pārvaldē, Nākotnes iela 6-14, Rīdzene, Vaives pagasts, Cēsu nov.;

Vecpiebalgas apvienības pārvaldē, Alauksta iela 4, Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Cēsu nov.

Cēsu novada domes priekšsēdētājs J. Rozenbergs

 

Lācenes Ilzītes brieduma jubileja

Autors: Arita Lejiņa

Datums: 12.01.2022

Izdevums: Druva

Rubrika: Redzeslokā

Visā Latvijā populārā lācene Ilzīte vakar svinēja savu 21.dzimšanas dienu. “Druva” par lācenīti un viņas izauklētāju, Līgatnes dabas taku zvērkopi Velgu Vītolu rakstījusi daudzkārt.

Atcerēsimies, ka lācenīte Līgatnes dabas takās piedzima 2001. gada 11. janvārī, bet mazulītes mamma jaundzimušo nepieņēma. Tad rūpes par 500 gramu smago lāčubērnu uzņēmās V.Vītola.

Mazā dzīvnieciņa pirmais dzīves posms zvērkopei nebija viegls, lācēns prasīja nepārtrauktu uzmanību un rūpes, arī naktsmieru, kā jau īsts jaundzimušais. Tagad Ilzīte ir sasniegusi kārtīgas lāču mammas svaru -150 kilogramu, bet, domājams, tāpat gaida “audžumāti” Velgu.

Kā jau visus divdesmit gadus, arī vakar lācene saņēma īpašu svētku torti, ko gatavo no riekstiem, zivīm, ogām, medus un citiem ķepaiņu iecienītiem našķiem.

Dabas aizsardzības pārvalde, kuras pārziņā ir Līgatnes dabas takas, stāsta, ka arī šogad tāpat kā pērn pandēmijas ierobežojumu dēļ Ilzītes dzimšanas diena svinēta šaurā lokā - kopā ar Velgu Vītolu un citiem Līgatnes dabas taku darbiniekiem.

Ziema gan tradicionāli lāčiem ir guļas laiks, taču Ilzīte ne reizi nav mēģinājusi doties ziemas guļā. Lāčiem, kas dzimuši un dzīvo nebrīvē, tas nav nekas neparasts, skaidro Dabas pārvalde. Nebrīvē dzīvojošiem lāčiem 21 gads ir spēka vecums. Tomēr sugas pārstāvjiem, kurus nav barojusi un audzinājusi viņu bioloģiskā māte, tas ir jau ievērojams mūžs.

 

Vakances ir, bet sociālā dienesta darbs notiek

Autors: Iveta Rozentāle

Datums: 12.01.2022

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Cēsu novada Sociālais dienests izsludinājis vairākas vakances, aicinot darbā sociālos darbiniekus sociālos rehabilitētājus.

Sociālā dienesta vadītājs Ainārs Judeiks “Druvai” pastāstīja, ka trūkstošo darbinieku dēļ pienākumu pildīšana nekavējas: “Dienests strādā, viss notiek, bet līdz ar administratīvi teritoriālo reformu viss vēl formējas. Darbu paveicam uz esošo darbinieku rēķina. Tas nozīmē, ka kādam ir jādara vairāk nekā parasti.” A.Judeiks arī piebilst: “Ar pakalpojumu sniegšanu ir vienkāršāk, bet sociālais darbs - tie ir darbinieki, kuri brauc pie ģimenēm, pie pieaugušajiem, skatās katru situāciju. Un te ir svarīgs cilvēcīgais moments - vai darbinieks var aizbraukt un vai cilvēks, kuru apmeklē, viņu atpazīst un zina. Tā kā līdz ar reformu kāds līdzšinējais darbinieks vairs nestrādā, pie klienta aizbrauc cits. Tas nozīmē, ka kontakts jāveido no jauna.”

Lai gan pandēmijas dēļ arī Sociālais dienests pēc iespējas strādā attālināti un visbiežāk komunikācija notiek sazvanoties un e-pastā, A.Judeiks uzsver, ka joprojām, ja nepieciešams, ja ir nopietni sarežģījumi vai krīze, darbinieki brauc pie cilvēkiem uz mājām, tiekas klātienē, izrunā visu nepieciešamo.

Pieejamās vakances ir sociālais darbinieks darbam ar ģimeni un bērniem Priekuļos, sociālais rehabilitētājs darbam ar ģimeni un bērniem Cēsīs un Drabešu pagastā, sociālais darbinieks darbam ar pilngadīgām personām Līgatnē, sociālais darbinieks darbam ar ģimeni un bērniem Taurenē un Drabešu pagastā.

 

22 metrus tuvāk kosmosam

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 13.01.2022

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Gadu pēc būvniecības sākuma Cēsīs, Cīrulīšos, atklāts 22 metrus augsts skatu tornis, kas tapis Latvijas - Krievijas partnerattiecību programmas ietvaros.

Jau rakstīts, ka projekts “Zaļie torņi” paredz zaļās infrastruktūras attīstību - skatu torņu un zaļā paviljona izbūvi, izmantojot viedos atjaunojamos enerģijas avotus. Projektā iesaistās Cēsis un Rūjiena no Latvijas, kā arī Gdova un Kingisepa no Pleskavas apgabala Krievijā. Projektā top skatu torņi, skatu platformas, zaļās klases, kurās plānotas dabas un vides nodarbības, un šajās klasēs būs redzami arī visu projektā iesaistīto partneru pētījumi.

Cēsu novada pašvaldības Vides un klimata neitralitātes nodaļas vadītāja Inta Ādamsone stāsta, ka šis projekts palīdzēs pētīt, izprast un mācīties dabu. Torņi aprīkoti ar mūsdienīgām tehnoloģijām. Uz jumta uzstādītas saules baterijas, kas nodrošina elektrību margu apgaismojumam, kā arī divu videonovērošanas kameru darbību. Augšējā kamera atrodas tiešsaistes režīmā, ikviens tiešsaistē var vērot, kas notiek torņa apkārtnē. Kamera rotē ap asi, rādot ainavu visapkārt, un reālā laikā ļauj vērot gadalaiku maiņas šajā apkaimē.

Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Ainārs Šteins atzina, ka torņa augstums - 22 metri - labi saskaņots ar 2022. gadu, kad objektu atklāj: “Jāteic, ka šis ir ļoti svarīgs objekts, domājot par Cīrulīšu kā tūrisma zonas attīstību. Var teikt, ka vēl par 22 metriem esam tuvāk Cīrulīšu tūrisma kompleksa attīstībai.”

Ņemot vērā, ka turpat netālu top Kosmosa izziņas centrs, var arī pārfrāzējot teikt, ka tie ir vēl 22 metri pretī kosmosam.

A. Šteins arī atzina, ka viņam kā līgatnietim būs interesanti noskaidrot, vai no šī skatu torņa var redzēt Līgatnes skatu torni un otrādi, jo Jāņa baznīcas torni no Līgatnes redz. Uzkāpjot tornī, gan nācās secināt, ka reljefs tomēr neļauj saskatīt Līgatnes skatu torni.

Sākot projektu, vadošais partneris bija Rūjienas novada pašvaldība, bet pēc administratīvi teritoriālās reformas tas nonāca Valmieras novada pārziņā. Valmieras novada Attīstības pārvaldes pārstāve Līga Martinsone novērtēja veiksmīgo sadarbību ar Cēsīm, kā rezultātā ieguvējas ir abas pašvaldības: “Cēsis ieguva šo brīnišķīgo skatu torni un zaļo klasi. Mēs Rūjienā ieguvām skatu platformu, kas gan ir tikai četrus metrus augsta, un arī zaļo klasi, kas aprīkota ar tehnoloģijām un kur varēs mācīties bērni, studenti, zinātnieki. Kopā šajā projektā esam apēduši pudu sāls, un tagad jādomā, kā varam sadarboties tālāk.”

Visās četrās projektā iesaistītajās apdzīvotajās vietās būs “Zaļās klases”, tajās varēs darboties skolēni, analizējot dabas pētniecībā iegūto informāciju, salīdzinot laika apstākļus un augu valsti katrā no projektā iesaistītajām vietām. Objekti būs digitāli saistīti, katrā varēs pieslēgties citiem torņiem un skatīt apkārtnes ainavas.

I. Ādamsone paskaidroja, ka arī Cīrulīšu zaļajai klasei telpas ir gatavas, datortehnika iegādāta, bet, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju, pagaidām to neatklās, gaidot drošākus laikus. Plānots, ka šajās telpās “Zaļā klase” atradīsies līdz brīdim, kad tiks uzbūvēts Kosmosa centrs, tad nodarbību telpu pārcels uz centra ēku, jo tā iederas piedāvājumā.

Projekta starpvalstu koordinators Aigars Parms, runājot par starpvalstu sadarbību, atzina, ka situācija nav vienkārša: “Mēs redzam, kādas ir attiecības ar Krieviju, un varētu domāt, vai šī sadarbība ir vajadzīga, bet, ieskatoties Eiropas Savienības piedāvājumā, redzam, ka arī nākamajā plānošanas periodā ir paredzēta nauda sadarbībai ar Krievijas pašvaldībām. Jāsaprot, ka šajā kaimiņvalstī viss nesākas un nebeidzas Kremlī, arī Krievijā cilvēki dzīvo savās pašvaldībās, ir tālu no lielās politikas, un šādi starpvalstu projekti ir vienīgā iespēja reālai tautas diplomātijai, un tā ir jāizmanto.”

Jāsecina, skatu tornis būs objekts, kas piesaistīs cilvēkus arī laikā, kad slēpot Žagarkalnā nevar, īpaši pavasaros un rudeņos, lai no augstuma vērotu, kā uzplaukst koki vai kā “rudens nāk apgleznot Latviju”.

Pašvaldības aģentūras “Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs” vadītāja Andra Magone atzīmēja, ka šis ir vēl viens solis pretī jaunai, stratēģiski attīstāmai teritorijai Cēsīs, kas dos pienesumu novadam: “Mums, tūrisma cilvēkiem, visu laiku galvā strādā idejas, kā cilvēkus piesaistīt, un tam noder katrs sīkums, katrs vilinājums. Tāpēc tika nolemts, ka tornī izvietosim slēpņošanas slēpni, lai tiem, kuri ar to nodarbojas, būtu vēl viens iemesls atbraukt uz Cēsīm.”

Cēsu projekta kopējās izmaksas ir 160 100 eiro, no kurām 90% sedz ES fondi un Cēsu domes līdzfinansējums ir 16 000 eiro.

 

Jāprot visu pagūt

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 13.01.2022

Izdevums: Druva

Rubrika: Pagastu ziņas

Biruta Ķipēna vienmēr ir dzīvespriecīga, smaidīga un darbīga. Grūtumu viņa atstāj mežā. “Man visu mūžu mežs bijis tuvs.

 Izstaigājos, pārdomāju, salieku domas. Mežs ir mana miera un enerģijas vieta,” saka amatiete. Ziemā Biruta kāpj uz slēpēm, lai izbrauktu kādu līkumu pa trasi pie mājas. Svaigs gaiss, katru dienu daba sagādā kādus pārsteigumus.

“Kur tās dienas paliek? Laiks skrien ātri,” teic Biruta un uzsver, ka darāmā netrūkst, ne visu izdodas pagūt paveikt. Biruta dzīvo vienā mājā ar meitu, dēlu, mazmeitu un viņas draugu, mazdēlu. Maltīšu gatavošana ir viņas ziņā. “No rīta brokastis, tad visi dodas uz darbu, vakarā sagaidu mājās ar vakariņām,” pastāsta amatiete un uzsver, ka mazmeitai Ketijai patīk cept kūkas un svētkos vienmēr ir kāds jauks pārsteigums.

“Mazbērni mani prot pārsteigt, viņiem ideju netrūkst, un es ļaujos,” ar smaidu saka vecmāmiņa. Mazbērni rudenī izdomāja, ka vecmāmiņai jāatpūšas SPA Pērnavā. “Tā bija mirkļa ideja, ar mazmeitu aizbraucām, ļāvos visam, ko tur piedāvā. Aizgājām pie jūras. Tas bija tik jauki! Un apkārt galvenokārt latvieši,” atceras Biruta.

Vasarā darāmā netrūkst dārzā, pēc tam izaudzētais jāsaliek burciņās. Amatiete smej, ka pagrabs pilns, pietiks vairākiem gadiem, bet pamazām vien tas tukšojas, arī radiem tiek gardumi. “Viss izauga, raža laba. Vai atstāt ogas nelasītas? Tā nav rasts. Un vienmēr jau tas, kas pagrabā, noder pavalgam,” dzīves pieredzē dalās Biruta.

Viņas dzimtā puse ir Jaunpiebalga. Mācoties Bulduru dārzkopības tehnikumā, Birtuta Amatā nokļuva praksē, tā arī te palika. Te nodibināja ģimeni, izauga bērni, dzīvo mazbērni. Savulaik kopsaimniecībā strādājusi dažādus darbus, bet daudz laika vienmēr veltīts sabiedriskiem pienākumiem. “Biju gan arodbiedrības priekšsēdētāja, rajona deputāte, gan vadīju sieviešu padomi. Kādi tikai nebija pienākumi!” saka Biruta un pastāsta, kā braukusi apsekot ģimenes, kurām bija problēmas ar bērnu audzināšanu.

Par nesaprotamāko uzdevumu viņa šodien vērtē lopu skaitīšanu. Pabūts katrā pagasta mājā un kūtī. Biruta atceras, kā kādai sieviņai bijis vairāk mājdzīvnieku, nekā atļauts, sasmaidījušās. “Ja vari noslēpt..., lai aug,” noteikusi Biruta. Toties tās bijušas ļoti interesantas tikšanās un sarunas ar veciem cilvēkiem. Biruta Amatas pagastu labi pārzina, var izvest atmiņu ekskursijā, kur bija mājas, kur ceļš nu jau aizaudzis, kur kas jauns uzcelts. “Mani interesē pagasta vēsture. Varu arī citiem pastāstīt,” teic seniore.

Biruta vairākkārt uzsver, ka vienmēr satikusi labus un gudrus cilvēkus, kuru padoms un dzīves gudrība noder aizvien. Viņa atklāj, ka allaž brīžos, kad jāpieņem kāds nozīmīgs lēmums, atceras Daniela Pošeiko padomu: “Skuķi, domā, vērtē, neskrien visiem līdzi! Septiņreiz izlasi, tad dod atbildi!” D.Pošeiko savulaik strādāja Jaunpiebalgā Gaujenas rajona vadībā, vēlāk bija putnu fabrikas direktors Līgatnē. “Ja mēs vismaz ieklausītos citu padomos, gan jau kādreiz atcerētos, pavērtētu un darītu ne tā, kā pirmajā brīdī šķiet pareizi,” pārdomās dalās Biruta.

Biruta aktīvi iesaistās pagasta senioru biedrības “Dzīvesprieks” darbībā, ir tās valdes locekle. Tagad gan biedrības aktivitātes pierimušas, bet no vasaras atmiņā novada senioru sporta sacensības Zaubē. Ar smaidu viņa teic: “Kaut ko katrs varam labāk, kaut ko vairs ne, bet svarīgāka ir kopā būšana.” Reizi nedēļā amatiete kultūras namā apmeklē vingrošanas nodarbības. Pirms ierobežojumiem aktīvi darbojās deju kopā “Aušas”, kas nu vairs nesanāk.

“Vēl jau arī laiks jāatrod adīšanai. Zeķes un cimdus visiem vajag,” atgādina amatiete un pauž pārliecību, ka dzīvesprieku nedrīkst pazaudēt, lai arī kā kuru brīdi dzīvē iet.

 

Cēsu novada domes saistošie noteikumi Nr. 17

Datums: 13.01.2022

Izdevums: Latvijas Vēstnesis

Rubrika: Pašvaldību dokumenti

OP 2022/9.31

Cēsīs 2021. gada 2. decembrī

Par līdzfinansējumu energoefektivitātes pasākumu veikšanai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās

APSTIPRINĀTI ar Cēsu novada domes 02.12.2021. lēmumu Nr. 407

Izdoti saskaņā ar likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 27.2 panta otrās daļas 5. punktu un piekto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka kārtību, kādā Cēsu novada pašvaldība (turpmāk – pašvaldība) piešķir līdzfinansējumu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju (turpmāk – māja) energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšanai, līdzfinansējuma apmēru un piešķiršanas nosacījumus.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. energoefektivitātes pasākumi – pasākumu kopums māju energoefektivitātes paaugstināšanai, viedas energovadības un atjaunojamo resursu izmantošanai, kuru ietvaros veic būvniecību, iekārtu iegādi;

2.2. projekts – pasākumu kopums, kas saistīts ar energoefektivitātes pasākumu veikšanu mājā;

2.3. līdzfinansējums – pašvaldības līdzfinansējums energoefektivitātes pasākumu veikšanai mājā;

2.4. pretendents – mājas īpašnieks (īpašnieki) vai dzīvokļu īpašnieki, vai normatīvajos aktos noteiktā kārtībā pilnvarotas personas.

3. Līdzfinansējumu piešķir kārtējam kalendārajam gadam no pašvaldības budžetā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem.

4. Prasības, kas ir saistītas ar projekta izvērtēšanas un apstiprināšanas kārtību, ciktāl tos nereglamentē šie noteikumi, nosaka līdzfinansējuma piešķiršanas un izvērtēšanas nolikumā (turpmāk – Nolikums).

5. Nolikumu apstiprina un projekta pieteikumus izvērtē pašvaldības domes vai tās deleģētas amatpersonas izveidota komisija (turpmāk – Komisija) projektu pieteikumu izvērtēšanai.

II. Līdzfinansējuma piešķiršanas nosacījumi

6. Līdzfinansējumu piešķir, ja māja atbilst visiem zemāk norādītajiem kritērijiem:

6.1. māja atrodas Cēsu novada administratīvajā teritorijā;

6.2. māja ir privatizēta saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju", likumu "Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju" vai likumu "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju";

6.3. saskaņā ar kadastrālās uzmērīšanas lietu, mājas tehnisko pasi, zemesgrāmatu nodalījuma norakstu vai Valsts zemes dienesta izziņu par mājā esošo dzīvokļa īpašumu skaitu un īpašniekiem mājā ir ne mazāk kā trīs dzīvokļi;

6.4. mājas kopējā dzīvokļu īpašumu platība Cēsu pilsētā ir lielāka par 200 kvadrātmetriem, Līgatnes pilsētā un lauku teritorijās ir lielāka par 100 kvadrātmetriem, un mājā esošo nedzīvojamo telpu platība nepārsniedz 30 procentus no mājas kopējās platības, neņemot vērā pašvaldībai piederošo īpašuma daļu;

6.5. mājā esošo telpu, kurās notiek komercdarbība, platība nepārsniedz 20 procentus no kopējās mājas platības;

6.6. mājā vienai personai pieder ne vairāk kā 25 procenti no mājā esošajiem dzīvokļa īpašumiem, izņemot dzīvokļu īpašumus, kuri ir pašvaldības īpašumā;

6.7. mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai ir izveidota dzīvokļu īpašnieku biedrība, sabiedrība vai Civillikumā noteiktajā kārtībā noslēgts savstarpējs līgums par mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, vai māju apsaimnieko līdzšinējais apsaimniekotājs, kurš darbojas pamatojoties uz likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 50. panta septīto daļu;

6.8. ja mājas pārvaldīšanas līgumā nav noteikta cita lēmumu pieņemšanas kārtība, tad ne mazāk kā 75 procentiem no mājas dzīvokļu īpašniekiem balsojot "par", ir pieņemts lēmums veikt energoefektivitātes pasākumus, nodrošinot dzīvokļu īpašnieku līdzfinansējuma daļu un nepieciešamības gadījumā – arī trešo personu finanšu līdzekļus;

6.9. nekustamā īpašuma nodokļa parāds (pamatparāds un nokavējuma nauda) par attiecīgajā mājā esošajām telpu grupām, mājai piesaistītajām palīgēkām un mājai piesaistīto zemes gabalu nepārsniedz 15 procentus no kopējās nekustamā īpašuma nodokļa summas par šajā punktā minētajiem nekustamajiem īpašumiem iepriekšējos taksācijas gados.

7. Par vienu māju var iesniegt tikai vienu projekta pieteikumu pašvaldības līdzfinansējuma saņemšanai viena kalendārā gada ietvaros.

8. Projekta pieteikumu var iesniegt, ja uz projekta pieteikuma iesniegšanas dienu mājā ir uzsākts būvniecības process.

III. Līdzfinansējuma apmērs, attiecināmās izmaksas un neatbalstāmās izmaksas

9. Līdzfinansējumu piešķir mājas atjaunošanai energoefektivitātes pasākumu īstenošanas nolūkos ne vairāk kā 4,00 (četri) euro uz vienu dzīvojamās mājas kopējās platības kvadrātmetru.

10. Attiecināmās izmaksas ir pasākumi, kas iekļauti energoauditā kā veicamie pasākumi.

11. Neattiecināmās izmaksas:

11.1. energoaudita, būvniecības ieceres dokumentācijas, būvprojekta, būvuzraudzības, autoruzraudzības, būvniecības izmaksu tāmes izstrādāšanas izmaksas;

11.2. izmaksas, kas saistītas ar projekta sagatavošanu, tai skaitā konsultāciju pakalpojumi un citi pakalpojumi;

11.3. projekta administrēšanas izmaksas;

11.4. samaksa par aizdevuma izskatīšanu, noformēšanu un rezervēšanu, procentu maksājumi, soda procenti, maksājumi par naudas pārskaitījumiem, komisijas nauda, zaudējumi sakarā ar valūtas maiņu un citi tiešie finansiālie izdevumi.

12. Līdzfinansējumu nepiešķir, ja šo noteikumu 10. punktā minētie atbalstāmo izmaksu pasākumi ir pieteikti vai ir līdzfinansēti no pašvaldības, valsts, Eiropas Savienības fondu, citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem vai citiem finanšu instrumentiem.

IV. Projekta iesnieguma iesniegšanas kārtība un iesniedzamie dokumenti

13. Līdzfinansējuma saņemšanai pretendents ne vēlāk kā līdz Nolikumā par projekta iesnieguma iesniegšanu un vērtēšanu norādītajam beigu termiņam iesniedz pašvaldībā pieteikumu (elektroniski vai papīra formātā), pievienojot šādus dokumentus:

13.1. noteikumu 6.8. punktā noteiktā dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu(lēmumā norādot arī projekta vadītāju);

13.2. projekta iesniedzēja pilnvarotās personas pilnvarojumu apliecinošu dokumentu;

13.3. atzinumu no AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" vai cita finanšu pakalpojumu sniedzēja par līdzfinansējuma piešķiršanu, ja attiecināms;

13.4. būvdarbu veikšanas līgumu, ja būvdarbi ir uzsākti;

13.5. būvniecības ieceres dokumentāciju, ja tāda saskaņā ar būvniecības jomas regulējošiem normatīvajiem aktiem ir nepieciešama;

13.6. energoauditu;

13.7. mājas pārvaldīšanas līgumu;

13.8. plānoto izmaksu aprēķinu (tāmes), kuru sastādījis mājas dzīvokļu īpašnieku kopības izvēlētais darbu veicējs, kurš apzināts tirgus izpētes rezultātā, izvēloties no vismaz 3 pretendentu piedāvājumiem;

13.9. kadastrālās uzmērīšanas lietu, mājas tehnisko pasi, zemesgrāmatu nodalījuma norakstu vai Valsts zemes dienesta izziņu par mājā esošo dzīvokļa īpašumu skaitu un īpašniekiem mājā.

14. Visi dokumenti noformējami atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 4. septembra noteikumos Nr. 558 "Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība" noteiktajām prasībām (dokumentu noformēšana, dokumentu atvasinājumu apliecināšana). Elektroniskā veidā iesniegtie projekta iesniegumi sagatavojami atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu, ja tie ir parakstīti ar drošu elektronisko parakstu un tiem pievienots laika zīmogs, kā to noteic Elektronisko dokumentu likums un Ministru kabineta 2005. gada 28. jūnija noteikumi Nr. 473 "Elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites kārtība valsts un pašvaldību iestādēs un kārtība, kādā notiek elektronisko dokumentu aprite starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp šīm iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām".

15. Ja projekta iesniegums iesniegts pirms izsludinātā projektu pieteikumu iesniegšanas termiņa vai pēc paziņojumā par projekta iesnieguma iesniegšanu norādītajam beigu termiņam, projekta iesniegums netiek vērtēts un projekta pieteikums, ja tas iesniegts papīra formātā, tiek atgriezts atpakaļ pretendentam.

V. Projektu pieteikumu vērtēšana

16. Komisija izvērtē projektu pieteikumu atbilstību noteikumos un Nolikumā noteiktajām prasībām.

17. Nolikums nosaka:

17.1. projekta saturu, tā noformēšanas un iesniegšanas kārtību;

17.2. projekta iesniegšanas Komisijai termiņu kārtējā kalendārajā gadā, kas nav īsāks par diviem mēnešiem no Nolikuma publicēšanas dienas;

17.3. projekta pieteikumu vērtēšanas kārtību un secību;

17.4. citus noteikumus, kas sekmē projekta īstenošanu.

18. Nolikumu publicē tīmekļvietnē www.cesis.lv un katras Cēsu novada apvienības pārvaldes tīmekļvietnē ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā pēc tā apstiprināšanas.

19. Komisijas lēmumu var apstrīdēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

VI. Apstiprinātā projekta ieviešanas nosacījumi un līdzfinansējuma samaksas nosacījumi

20. Apstiprināto projektu īsteno un līdzfinansējumu izmaksā saskaņā ar līgumu un tā noteikumiem.

21. Līgumā iekļauj vismaz šādus noteikumus:

21.1. apstiprinātā projekta īstenošanas sākuma un beigu termiņu;

21.2. līguma izpildi apliecinošos dokumentus, to iesniegšanas kārtību un termiņu;

21.3. līguma izpildes kontroles kārtību;

21.4. apstiprinātā projekta nosacījumu iespējamo grozījumu apjomu un to veikšanas kārtību;

21.5. Komisijas lēmumā par apstiprināto projektu noteiktās maksimālās līdzfinansējuma summas neizmaksāšanas (samazināšanas) gadījumus un nosacījumus līguma daļējas izpildes gadījumā;

21.6. iesniedzēja atbildību par projekta īstenošanu un projekta ietvaros radīto materiālo vērtību saglabāšanu pēc projekta īstenošanas;

21.7. līguma pirmstermiņa izbeigšanas nosacījumus;

21.8. pašvaldības tiesības vienpusēji atkāpties no Līguma.

22. Pašvaldība izmaksā līdzfinansējumu pēc apstiprinātā projekta īstenošanas, t.i., pēc apstiprinātajā projektā paredzēto būvdarbu pabeigšanas, ieskaitot būvdarbu pabeigšanas fakta saskaņošanu valsts un pašvaldības iestādēs ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā, pilna norēķina veikšanas ar darbu veicējiem un piegādātājiem, kā arī līdzfinansējuma maksājuma saņemšanai noteikto dokumentu iesniegšanas pašvaldībai līgumā noteiktajā kārtībā un termiņā.

23. Pašvaldība neizmaksā Komisijas lēmumā par apstiprināto projektu noteiktās līdzfinansējuma maksimālās summas daļu šādu izdevumu segšanai:

23.1. izdevumi, kas attiecināmo izmaksu segšanai projekta īstenošanas ietvaros ir radušies ārpus Nolikumā un līgumā noteiktā izdevumu veikšanas termiņa;

23.2. izdevumi, kas apstiprinātā projekta īstenošanas ietvaros ir radušies tādu izmaksu, kuras netika atzītas par attiecināmām izmaksām, segšanai;

23.3. apstiprinātā projekta īstenošanas faktiskie izdevumi, kas ir lielāki, nekā tas bija paredzēts Komisijas lēmumā par apstiprināto projektu un līgumā;

23.4. izdevumi, kas apstiprinātā projekta īstenošanas ietvaros radušies, neievērojot līgumā noteikto izdevumu veikšanas kārtību un nosacījumus.

24. Pašvaldība neizmaksā Komisijas lēmumā par apstiprināto projektu noteikto līdzfinansējumu, ja:

24.1. apstiprinātais projekts nav īstenots līgumā noteiktajā kārtībā vai termiņā;

24.2. līgumā noteiktajā kārtībā un termiņā līdzfinansējuma saņēmējs nav iesniedzis pašvaldībā visus līgumā noteiktos līdzfinansējuma maksājuma saņemšanai nepieciešamos dokumentus;

24.3. līdzfinansējuma saņēmēja iesniegtie dokumenti līdzfinansējuma maksājuma saņemšanai neatbilst līguma prasībām;

24.4. visi līdzfinansējuma saņemšanai iesniegtajos dokumentos norādītie izdevumi saskaņā ar līguma noteikumiem atzīti par neatbilstoši veiktiem;

24.5. līdzfinansējuma saņēmējs nav novērsis pašvaldības norādītos apstiprinātā projekta īstenošanā konstatētos normatīvo aktu un līguma saistību pārkāpumus.

25. Lēmumu par līgumā noteiktā apstiprinātā projekta īstenošanas termiņa grozījumiem vai par izmaiņām apstiprinātajā projektā paredzēto darbu apjomos, pieņem Komisija.

VII. Noslēguma jautājumi

26. Tiesiskās attiecības, kas ir nodibinātas pamatojoties uz Cēsu novada domes 18.02.2010. saistošajiem noteikumiem Nr. 9 "Par līdzfinansējumu daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām energoefektivitātes pasākumu veikšanai", Priekuļu novada domes 23.05.2019. saistošajiem noteikumiem Nr. 9 "Priekuļu novada pašvaldības palīdzības piešķiršanas kārtība energoefektivitātes pasākumu veikšanai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās" un Vecpiebalgas novada domes 27.09.2018. saistošajiem noteikumiem Nr. 7/2018 "Par Vecpiebalgas novada pašvaldības palīdzības piešķiršanas kārtību energoefektivitātes pasākumu veikšanai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās" ir spēkā līdz to izpildei.

27. Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

28. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Cēsu novada domes 18.02.2010. saistošie noteikumi Nr. 9 "Par līdzfinansējumu daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām energoefektivitātes pasākumu veikšanai", Priekuļu novada domes 23.05.2019. saistošie noteikumi Nr. 9 "Priekuļu novada pašvaldības palīdzības piešķiršanas kārtība energoefektivitātes pasākumu veikšanai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās" un Vecpiebalgas novada domes 27.09.2018. saistošie noteikumi Nr. 7/2018 "Par Vecpiebalgas novada pašvaldības palīdzības piešķiršanas kārtību energoefektivitātes pasākumu veikšanai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās".

Cēsu novada domes priekšsēdētājs J. Rozenbergs

Cēsu novada domes 2021. gada 2. decembra saistošo noteikumu Nr. 17 "Par līdzfinansējumu energoefektivitātes pasākumu veikšanai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās Cēsu novadā"

paskaidrojuma raksts

1. Īss projekta satura izklāsts Likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 27.2 panta otrās daļas 4. punkts paredz, ka pašvaldība var sniegt palīdzību dzīvojamās mājas īpašniekam (īpašniekiem) vai dzīvokļu īpašniekiem, piešķirot finansējumu energoefektivitātes pasākumu veikšanai dzīvojamā mājā. Likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 27.2 panta piektā daļa noteic, ka kārtību, kādā tiek sniegta šā panta otrajā daļā minētā palīdzība, un palīdzības apmēru nosaka pašvaldība savos saistošajos noteikumos. Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu 17. punktu 2021. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētā novada dome izvērtē novadu veidojošo bijušo pašvaldību pieņemtos saistošos noteikumus un pieņem jaunus novada saistošos noteikumus, un līdz novada saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 1. jūnijam ir spēkā novadu veidojošo bijušo pašvaldību saistošie noteikumi (..).

Saistošo noteikumu izdošanas mērķis ir noteikt kārtību, kādā Cēsu novada pašvaldība piešķir līdzfinansējumu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšanai, līdzfinansējuma apmēru un piešķiršanas nosacījumus.

Saistošie noteikumi nosaka līdzfinansējuma piešķiršanas nosacījumus, līdzfinansējuma apjomu, atbalstāmās un neatbalstāmās izmaksas, projekta pieteikuma iesniegšanas kārtību un iesniedzamos dokumentus, projekta iesniegumu vērtēšanu, apstiprinātā projekta ieviešanas nosacījumus un līdzfinansējuma samaksas noteikumus.

2. Projekta nepieciešamības pamatojums Lai veicinātu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšanu pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, saistošie noteikumi paredz, ka no pašvaldības budžeta līdzekļiem tiek līdzfinansēti pasākumi, kas iekļauti energoauditā kā veicamie pasākumi un līdzfinansējuma apmērs ir ne vairāk kā 4,00 (četri) euro uz vienu dzīvojamās mājas kopējās platības kvadrātmetru.

Ievērojot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu 17. punktu, ir izvērtēti Cēsu novada pašvaldību veidojošo bijušo pašvaldību saistošie noteikumi, un līdz šim tikai Cēsu, Priekuļu un Vecpiebalgas novadā ir bijis tiesiskais regulējums līdzfinansējuma piešķiršanai daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšanai. Līdz ar to nepieciešams vienots regulējums, lai pašvaldība var sniegt palīdzību dzīvokļu īpašnieku kopībām energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai administratīvajā teritorijā.

3. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz pašvaldības budžetu Saistošo noteikumu konkrēta finansiālā ietekme uz pašvaldības budžetu nav iepriekš nosakāma, jo nav iespējams iepriekš precīzi prognozēt projektu pieteikumu skaitu, kas tiks iesniegti līdzfinansējuma saņemšanai. Šim mērķim plānotais maksimālais pašvaldības finansējums tiks paredzēts katra kalendārā gada budžetā. Programma paredzēta kā ilgtermiņa. Turpmākā budžeta plānošana notiks atkarībā no dzīvojamo māju īpašnieku un/vai pārvaldnieku (apsaimniekotāju) aktivitātes izvērtējuma un budžeta iespējām.

4. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā Uzrunātie dzīvojamo māju pārvaldnieku izteikuši atbalstu saistošo noteikumu redakcijai un gatavību pretendēt uz pašvaldības līdzfinansējumu, līdz ar to paredzams, ka sagaidāms pieprasījums saistībā energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšanu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās.

5. Informācija par administratīvajām procedūrām Pieteikumus izvērtēs pašvaldības domes vai tās deleģētas amatpersonas izveidota komisija. Komisijas pieņemtos lēmumus var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

6. Informācija par konsultācijām ar privātpersonām Konsultācijas notikušas ar lielāko daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldnieku Cēsu novadā – SIA "CDzP".

Tāpat saistošo noteikumu projekts un paskaidrojuma raksts ievietots Cēsu novada pašvaldības tīmekļvietnē www.cesis.lv sadaļā "Saistošo noteikumu projekti" un pieejams:

Cēsu novada valsts un pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā Raunas ielā 4, Cēsis, Cēsu nov.;

Amatas apvienības pārvaldē, "Ausmas" Drabešu pagasts, Cēsu nov.;

Jaunpiebalgas apvienības pārvaldē, Gaujas iela 4, Jaunpiebalga, Jaunpiebalgas pagasts, Cēsu nov.;

Līgatnes apvienības pārvaldē, Nītaures iela 6, Augšlīgatne, Līgatnes pagasts, Cēsu nov.;

Pārgaujas apvienības pārvaldē, "Iktes", Stalbe, Stalbes pagasts, Cēsu nov.;

Priekuļu apvienības pārvaldē, Cēsu prospekts 5, Priekuļi, Priekuļu pagasts, Cēsu nov.;

Vaives pagasta pārvaldē, Nākotnes iela 6-14, Rīdzene, Vaives pagasts, Cēsu nov.;

Vecpiebalgas apvienības pārvaldē, Alauksta iela 4, Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Cēsu nov.

Cēsu novada domes priekšsēdētājs J. Rozenbergs

 

CETURTDIENAS FOTOGRĀFIJA

Datums: 13.01.2022

Izdevums: Latvijas Avīze

Rubrika: PĒDĒJĀ LAPA

Līgatnes dabas taku lācene Ilzīte šonedēļ svin 21. dzimšanas dienu. Svētkus Latvijas zināmākā lācene atzīmēja, mielojoties ar īpaši viņai darinātu torti no dažādiem gardumiem – riekstiem, zivīm, ogām, medus un citiem našķiem. Dabas aizsardzības pārvalde informē, ka šogad Ilzīte savu dzimšanas dienu svinējusi šaurā lokā – kopā ar audžumammu Velgu Vītolu un citiem Līgatnes dabas taku darbiniekiem. Ilzīte dzimusi 2001. gada 11. janvārī un līdz šim nekad neesot nogulējusi savu dzimšanas dienu, jo sava mūža laikā ne reizi nav mēģinājusi doties ziemas guļā. Lāčiem, kas dzimuši un dzīvo nebrīvē, tas nav nekas neparasts. Līdz ar to apmeklētāji Līgatnes dabas takās Ilzīti var vērot visa gada garumā.

 

Lācene Ilzīte dāvanā saņem torti un 21 rozi

Autors: GUNA BLAUA

Datums: 14.01.2022

Izdevums: Vakara Ziņu Žurnāls

Rubrika: Notikums

Līgatnes dabas taku populārākā iemītniece – lācene Ilzīte – 11. janvārī nosvinēja savu 21. dzimšanas dienu. Kā pastāstīja Ilzītes audžumamma zvērkope Velga Vītola, viņas mīlule dāvanā saņēma īpašu no dažādiem gardumiem – riekstiem, zivīm, ogām, medus un citiem našķiem – darinātu apmēram piecus kilogramus smagu torti, kā arī 21 sārtu rozi.

«Nosvinējām jauki, jo šī bija skaista un saulaina diena, kāda sen, sen šajā datumā nav bijusi! Arī Ilzīte uzvedās labi, jo šoreiz, atšķirībā no citām reizēm, neizvārtījās pa torti, bet to ar gardu muti notiesāja. Lācene ir labi audzināta, taču diezgan neprognozējama,» stāsta Velga un atzīst, ka dažkārt acīmredzot tortē bijis kaut kas tāds, kas viņas audzēknei licies piemērots, lai tajā izviļātos. «Reiz Ilzīte torti apgāza ar kājām gaisā un sāka mieloties ar kartupeļu biezputru, kas bija izmantota kā saistviela. Acīmredzot toreiz tā viņai šķita visgaršīgākā no tortes sastāvdaļām,» smej Ilzītes audžumamma. «Tāpēc, kad Ilzīte sāk torti apostīt, man līdz pirmajam kumosam ir milzīgs uztraukums. Es jau arī, torti taisot, lieku lietā visādas viltības, jo mums vajag, lai lācis nevis pieiet no skatītāju puses un sāk ēst, tāpēc redzams tikai resns dibens un vairāk nekas, bet gan jābūt smukam skatam. Tāpēc esam ielāgojuši, ka gardums, ar kuru Ilzīte sāks našķoties, ir jānoliek tortei īstajā pusē. Tad Ilzīte parasti notupstas vai atguļas, torte viņai ir priekšā, un tad ir klasiska bildīte – kā pieklājas.»

Savukārt rozes tikušas sasietas pušķī, atbrīvotas no ērkšķiem, lai lācis nesaduras, un uzkārtas kokā. «Ilzīte sāka berzēties gar koku, kurā uzkārtas puķes, jo acīmredzot gribēja kādu rozi dabūt sev kažokā – iespējams, lai iesmaržotos,» saka Velga un piebilst, ka Ilzītei patīk kosmētiskās procedūras, jo viņa dažkārt mēdzot izvārtīties arī medū vai ievārījumā, ar ko tikusi pacienāta: «Viņa vārtīsies visos pēc kārtas un pēc tam aizķepusi laimīga staigās apkārt!» Pašreiz Ilzīte ir sasniegusi savus spēka gadus un sverot 150 kilogramu.

 

Florbolā bagāts gada sākums

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 14.01.2022

Izdevums: Druva

Rubrika: Sports

Latvijas florbola čempionāta gadu mijas pārtraukumu nebija, jo tāpat jau sezona sanāk saraustīta, ar neplānotām pauzēm gan visām komandām, gan kādām atsevišķi, ja kādus spēlētājus ķer vīruss un citi kļūst par kontaktpersonām. Ņemot vērā omikrona lipīgumu un slimības arvien lielāko izplatību, visi dzīvo neziņā, vai nākamā ieplānotā spēle notiks.

Kamēr vēl nav pieņemti jauni lēmumi par visu aktivitāšu slēgšanu (cerams, ka tādi tomēr nebūs), varam paraudzīt, kā mūsu komandām veicies gada pirmajās dienās.

“Lekrings” kļūst par līderiem

Kalendāro gadu vīriešu virslīgā ar divām uzvarām sākuši Cēsu “Lekrings” florbolisti. Vispirms izbraukumā Ādažu sporta centrā pārliecinoši ar 11:1 tika pārspēti līgas debitanti FBK “SĀC”. Vienīgos vārtus mājnieki guva otrajā trešdaļā, kad rezultāts jau bija 6:0 Cēsu komandas labā. Nelīdzēja ne vārtsargu maiņa, ne kas cits, “Lekrings” turpināja gūt vārtus un izcīnīja uzvaru. Pie rezultativitātes punktiem tika gandrīz visi spēlētāji. Pa diviem vārtiem guva Krišs Treimanis un Artūrs Jurševskis, pa vienam – Emīls Dzalbs, Bruno Beķeris, Edgars Puriņš, Jānis Melderis, Krišjānis Tiltiņš, Jorens Malkavs, Miķelis Roops, kurš savā komandā tika atzīts par labāko spēlētāju. Toms Rīsmanis izdarīja četras rezultatīvas piespēles.

Pēc divām dienām “Lekrings” izbraukumā tikās ar “Lielvārde FatPipe” komandu. Šo spēlētāju tikšanās vienmēr bijušas ļoti sīvas, un, lai arī šobrīd Lielvārdes komanda vairs nav tik spēcīga kā kādreiz un turnīra tabulā nav vadošo vidū, spēle izvērtās ļoti līdzvērtīga. Mājinieki pirmie atklāja rezultātu, bet otrās trešdaļas vidū Cēsu komanda bija panākusi jau 3:1 savā labā. Drīzumā mājinieki samazināja rezultāta starpību līdz minimumam, bija gaidāms, ka pēdējā trešdaļa būs īpaši aizraujoša. Tā arī bija, taču protokolā nācās rakstīt tikai noraidījumus, kas liecina par savstarpēji asu spēli. Pie vārtu guvumiem netika neviena komanda, pat spēlējot vairākumā, un spēle noslēdzās ar minimālu Cēsu komandas uzvaru. Vārtus guva E. Puriņš, M. Roops un Olafs Zvīnis.

Aizvadītajās 13 spēlēs cēsnieki guvuši 12 uzvaras un šobrīd turnīra tabulā ieņem 1.vietu.

Ar mainīgām sekmēm

Sieviešu virslīgā Cēsu novada komandas katra jau aizvadījusi pa trim spēlēm, kurās gan gūti panākumi, gan piedzīvoti zaudējumi.

Gada pirmajā spēlē Cēsu “Lekrings” ar 4:11 zaudēja komandai “Ķekavas Bulldogs/ NND”, Cēsu komandas labā divus vārtus guva Betija Raseiceva, pa reizei pretinieču vārtsardzi pārspēja Kate Meldere un Maija Bauere – Zēmele. Sekoja spēle pret “Rubene-1”, kas ritēja ļoti līdzvērtīgi, lai arī cēsnieces pa pretinieču vārtiem meta krietni vairāk, rezultātu tablo tas neatspoguļojās. Pēdējās trešdaļas vidū cēsnieces spēja samazināt rezultāta starpību līdz minimumam 3:4, tomēr glābt spēli neizdevās. Vārtus guva Luīze Raseiceva, Katrīna Kārkliņa un M. Bauere – Zēmele.

Trešajā spēlē “Lekrings” tikās ar turnīra pastarītēm “Irlava/ Tukums – Slampe”, te nekādas cerības pretiniecēm netika dotas. Cēsu komanda svinēja uzvaru 8:2. Pa diviem vārtiem guva B. Raseiceva, K. Meldere un Liliāna Jakovicka, pa reizei precīzas bija K. Kārkliņa un Elīna Tauriņa.

Aizvadītajās 11 spēlēs Cēsu komanda guvusi piecas uzvaras un turnīra tabulā ar 16 punktiem ieņem 5.vietu, par vienu punktu atpaliekot no “Ķekavas Bulldogs/ NND” un pieciem no trešajā vietā esošās “Rubene-1”.

Komanda “Līgatne” gadu iesāka, savā laukumā uzņemot daudzkārtējās valsts čempiones “Rubene”. Ļoti līdzvērtīga spēle ritēja līdz trešās trešdaļas sākumam, kad līgatnietes panāca 3:3. Tad viešņas ieslēdza nākamo ātrumu, parādot, kas ir kas. Lai arī mājinieces centās tikt līdzi, tas īsti neizdevās, un piedzīvots zaudējums 5:8. Līgatnes komandā divus vārtus guva Liene Adamane, pa reizei pretinieču vārtsardzi pārspēja Ieva Dimante, Madara Akmentiņa un Elīna Drēziņa.

Nākamajā, izbraukuma, spēlē pret “NND/ RJTC” izpaudās Līgatnes komandas pārākums. Pēc divām trešdaļām rezultāts 4:0 viņu labā, un, lai arī pēdējo trešdaļu ar 3:1 uzvarēja “NND/ RJTC”, līgatnietes nosargāja uzvaru 5:3. Divus vārtus guva L. Adamane, pa reizei precīzas bija: I. Dimante, M. Akmentiņa un Linda Lubgāne.

Līdzvērtīgi ritēja arī spēle pret “Ķekavas Bulldogs/ NND”. Otrās trešdaļas sākumā Ķekavas komanda panāca 4:2, trešās trešdaļas sākumā līgatnietes panāca 4:4, taču turpinājums nebija veiksmīgs. Piecu sekunžu laikā Līgatnes komanda zaudēja divus vārtus, pēc brīža kapitulēja vēlreiz, bet atgūt izdevās tikai vienus vārtus, un rezultātā zaudējums 5:7. Divus vārtus guva Agnese Broliša, pa reizei ar gūtiem vārtiem atzīmējās Laura Lāce, E. Drēziņa un L. Adamane.

Turnīra tabulā Līgatnes komanda ar 13 punktiem ieņem sesto vietu.

Gadu sāk ar uzvarām

Ar uzvaru gadu sāka arī 1.līgas komanda “Lekrings/ CPSS”, uzņemot tuvākos kaimiņus turnīra tabulā FBK “SĀC” - pirms spēles cēsnieki ieņēma pēdējo vietu, pretinieki priekšpēdējo. Jūtami labāku sniegumu demonstrēja Cēsu komanda. Pēdējās trešdaļas sākumā viņi jau panāca 8:1 savā labā, un spēles turpinājums zināmā mērā bija formalitāte. Fināla sirēnai skanot, Cēsu komanda svinēja uzvaru 10:5. Uzvarētāju labā pa diviem vārtiem guva Tālavs Dravants, Kristiāns Ķerpe un Edgars Skrastiņš, pa reizei precīzi bija Rūdolfs Meklers, Ralfs Rutkovskis, Rūdolfs Horns un Niks Ugors.

Pēc šīs spēles komandas turnīra tabulā apmainījās vietām. Lai arī cēsniekiem priekšpēdējā vieta, gadu sākt uz uzvaru ir patīkami.

Otrajā līgā savā komanda “Līgatne” aizvadījusi šajā gadā jau trīs spēles. Pirmajā tikās abas līdervienības: “Līgatne” un SK “Coyote”. Lai arī spēle ritēja līdzvērtīgi, līgatnieši otrajā trešdaļā pārņēma vadību un to vairs neatdeva līdz spēles beigām, svinot uzvaru 9:5. Uzvarētāju labā trīs vārtus guva Jānis Preimanis, kura kontā arī divas rezultatīvas piespēles. Pa diviem vārtiem guva Edmunds Zandersons un Raivis Girgensons, pa reizi precīzi bija Gatis Dzērve un Edgars Savčenkovs.

Nākamajā spēlē līgatnieši tikās ar trešajā vietā esošo komandu no Rēzeknes un līdzvērtīgā spēlē ar rezultātu 8:11piedzīvoja otro zaudējumu sezonā. Jāmin, ka arī pirmo zaudējumu viņi piedzīvoja tieši pret Rēzeknes komandu. Trīs vārtus guva J.Preimanis, divus R. Girgensons, E. Zandersons, vienus G. Dzērve.

Pēc tam ļoti rezultatīvā spēlē, kurā kopumā gūti 25 vārti, Līgatnes florbolisti ar 14:11 uzvarēja komandu “Smiltene ‘09”. Jāatzīmē, ka uz tablo deviņas reizes bija neizšķirts rezultāts. Uzvarētāju labā deviņu vārtu guvumā bija iesaistīts J. Preimanis, kuram četri vārti un piecas rezultatīvas piespēles. Sezonas kopējā statistikā viņš patlaban ar 50 punktiem (29 vārti un 21 piespēle ir rezultatīvākais). Reinim Girgensonam trīs vārti un četras piespēles, pa diviem vārtiem Raivim Girgensonam un E. Zandersonam, pa reizei precīzi bija Kristers Ģērmanis, Kristers Zutis un Angus Mārtiņjēkabs.

Turnīra tabulā viņi ar 27 punktiem 11 spēlēs ir līderi.

Ar uzvarām no kārtējā sabraukuma atgriezās arī “Lekrings Sr”, kuri čempionātā startē veterānu 35+ grupā. Pirmajā spēlē viņi ar 15:0 sagrāva FK “Metēji/ Ogre” komandu. Pie rezultativitātes punktiem tika visi spēlei pieteiktie, izņemot, protams, vārtsargu. Četrus vārtus guva Mārtiņš Rajeckis, trīs Arnis Čamans, divus Andris Malkavs un Andris Pīlups, vienus Mārtiņš Jarohovičs, Jānis Platacis, Artis Malkavs un Ēriks Akulovs, kuram arī četras rezultatīvas piespēles.

Otrajā spēlē ar 6:2 pārspēta komanda “Rīgas Lauvas/ Lielvārde”. Divus vārtus guva M. Rajeckis, vienus Sandis Pokkers, Ingus Laiviņš, M. Jarohovičs, Ē. Akulovs.

Ar deviņās spēlēs gūtiem 20 punktiem cēsnieki ieņem otro vietu, par trim punktiem atpaliekot no Talsu komandas.

 

Cēsu novada domes saistošie noteikumi Nr. 11

Datums: 17.01.2022

Izdevums: Latvijas Vēstnesis

Rubrika: Pašvaldību dokumenti

OP 2022/11.12

Cēsīs 2021. gada 11. novembrī

Par atvieglojumu piemērošanu nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem Cēsu novadā

APSTIPRINĀTI ar Cēsu novada domes 11.11.2021. lēmumu Nr. 359

PRECIZĒTI ar Cēsu novada domes 02.12.2021. lēmumu Nr. 386

Izdoti saskaņā ar likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 3.1 pantu un 5. panta trešo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķir nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus (turpmāk – atvieglojumi) atsevišķām nodokļa maksātāju (turpmāk – personas) kategorijām par Cēsu novada administratīvajā teritorijā esošo nekustamo īpašumu – zemi un ēkām, kuri ir personas īpašumā tiesību vai valdījumā.

2. Nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju un nekustamā īpašuma atbilstību šo saistošo noteikumu nosacījumiem izvērtē un lēmumu par atvieglojumu piešķiršanu pieņem Cēsu novada centrālās administrācijas Finanšu pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) nekustamā īpašuma nodokļa ekonomists.

II. Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi

3. Atvieglojumus no taksācijas gadam aprēķinātās nekustamā īpašuma nodokļa summas par nekustamo īpašumu piešķir šādām personām atbilstoši turpmāk minētajiem nosacījumiem:

Apakšpunkts Nodokļu maksātāju kategorija Atvieglojuma apmērs Atvieglojuma piešķiršanas nosacījumi un objekts, par kuru tiek piešķirti atvieglojumi

3.1. personai, kurai ar Cēsu novada Sociālā dienesta lēmumu piešķirts maznodrošinātas personas statuss 25 % 1. Atvieglojuma piešķiršanas nosacījumi ir noteikti likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 5. panta 1.1 daļā.

2. Pārvalde piešķir atvieglojumus, pamatojoties uz Cēsu novada pašvaldības iestādes Sociālais dienests datiem par personas atbilstību šo saistošo noteikumu nosacījumiem.

3. Iesniegums atvieglojuma saņemšanai nav jāiesniedz.

3.2. personai ar I un II grupas invaliditāti un Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas rezultātā cietušām personām 50 % 1. Objekti, par kuriem piešķir atvieglojumu:

1.1. dzīvojamās mājas neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav sadalītas dzīvokļa īpašumos;

1.2. dzīvojamo māju daļas;

1.3. telpu grupas nedzīvojamās ēkās, kuru lietošanas veids ir dzīvošana;

1.4. telpu grupas, kuru lietošanas veids ir saistīts ar dzīvošanu (garāžas, autostāvvietas, pagrabi, noliktavas un saimniecības telpas);

1.5. iepriekšminētajiem objektiem piekritīgā zeme.

2. Personai ir pienākums būt deklarētai nekustamajā īpašumā, par kuru tiek piešķirts atvieglojums.

3. Atvieglojumu par saistošo noteikumu 1.5. apakšpunktā minēto objektu piešķir tikai tām personām, kuru īpašumā vai tiesiskajā valdījumā ir ēka (vai tās daļa), kas atrodas uz minētās zemes vienības vai ir funkcionāli saistīta ar to, proporcionāli šai personai piederošajai ēkas daļai.

4. Par viena vai divu dzīvokļu dzīvojamās mājas apbūvē ietilpstošajām ēkām piekrītošo zemi atvieglojumu piešķir par zemes vienības platību, kas pilsētas teritorijā nav lielāka par 1500 m2 un ārpus pilsētas teritorijas nav lielāka par diviem hektāriem.

5. Persona katru gadu līdz taksācijas gada 31. martam (ja iesniegums tiek saņemts pēc 31. marta, tad nodokļa atvieglojums tiek piešķirts ar nākamo kalendāro mēnesi) iesniedz:

5.1. iesniegumu par atvieglojuma piešķiršanu, norādot šo noteikumu konkrētā punkta apakšpunktu;

5.2. parakstītu apliecinājumu, ka īpašumā nenotiek saimnieciskā darbība;

5.3. Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀK) invalīda apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu) vai Černobiļas AES avārijas rezultātā cietušās personas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu).

6. Ja Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas rezultātā cietušajai personai nav mainījies atvieglojumu piešķiršanas pamats vai atbilstība atvieglojumu piešķiršanas nosacījumiem, tad nākamajos taksācijas gados nav jāiesniedz Pārvaldē atkārtots iesniegums par atvieglojuma piešķiršanu.

3.3. personai, kurai ir kopīga deklarētā dzīvesvieta ar personu ar I un II grupas invaliditāti vai Černobiļas AES avārijas rezultātā cietušu personu 50 %

3.4. personai, kura ir vientuļa ar I un II grupas invaliditāti vai vientuļai Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas rezultātā cietušajai personai 90 %

3.5. personai, kura ir vientuļš pensionārs, ja nekustamais īpašums ir vienīgā deklarētā dzīvesvieta 90 %

3.6. personai (audžuģimenei), kurai pašai (vai kopā ar laulāto) vai tās laulātajam taksācijas gada 1. janvārī ir aizbildnībā esoši (audžuģimenē ievietoti) bērni līdz pilngadības sasniegšanai vai bērns (bērni) pēc pilngadības sasniegšanas, kamēr viņi turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu dienas nodaļā (pilna laika klātienes studijas), bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai 70 % 1. Objekti, par kuriem piešķir atvieglojumu:

1.1. dzīvojamās mājas neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav sadalītas dzīvokļa īpašumos;

1.2. dzīvojamo māju daļas;

1.3. telpu grupas nedzīvojamās ēkās, kuru lietošanas veids ir dzīvošana;

1.4. telpu grupas, kuru lietošanas veids ir saistīts ar dzīvošanu (garāžas, autostāvvietas, pagrabi, noliktavas un saimniecības telpas);

1.5. iepriekšminētajiem objektiem piekritīgā zeme.

2. Uz taksācijas gada 1. janvāri personai vai tās laulātajam ir pienākums būt deklarētai kopā ar bērnu (bērniem) nekustamajā īpašumā, par kuru tiek piešķirts atvieglojums, izņemot ar aizbildnībā un audžuģimenē ievietotiem bērniem.

3. Atvieglojumu piešķir arī tad, ja nekustamā īpašuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ir kāds no bērniem.

4. Atvieglojumu piešķir par nekustamo īpašumu, kas netiek izmantots saimnieciskajā darbībā, nav izīrēts vai iznomāts.

5. Atvieglojumu par saistošo noteikumu 1.5. apakšpunktā minēto objektu piešķir tikai tām personām, kuru īpašumā vai tiesiskajā valdījumā ir ēka (vai tās daļa), kas atrodas uz minētās zemes vienības vai ir funkcionāli saistīta ar to, proporcionāli šai personai piederošajai ēkas daļai.

6. Par viena vai divu dzīvokļu dzīvojamās mājas apbūvē ietilpstošajām ēkām piekrītošo zemi atvieglojumus piešķir par zemes vienības platību, kas pilsētas teritorijā nav lielāka par 1500 m2 un ārpus pilsētas teritorijas nav lielāka par diviem hektāriem.

7. Piešķirto atvieglojumu apmērs vienai personai taksācijas gadā nepārsniedz 500 euro.

8. Pārvalde piešķir atvieglojumus, pamatojoties uz Cēsu Sociālā dienesta datiem par personas atbilstību šo saistošo noteikumu nosacījumiem.

9. Persona katru gadu līdz taksācijas gada 31. martam iesniedz:

9.1. iesniegumu un parakstītu apliecinājumu, ka īpašumā nenotiek saimnieciskā darbība;

9.2. izglītības iestādes apliecinājumu par bērnu (bērniem) pēc pilngadības sasniegšanas, ka bērns (bērni) taksācijas gada 1. janvārī turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu dienas nodaļā (pilna laika klātienes studijas);

9.3. audžuģimenes iesniedz informāciju par bāriņtiesas pieņemto lēmumu par bērna ievietošanu audžuģimenē vai aizbildņa statusa piešķiršanu, izņemot gadījumu, ja minētā informācija ir Cēsu novada Bāriņtiesas rīcībā.

10. Ja gada laikā ir mainījušies nosacījumi, kas ir par pamatu atvieglojumu piešķiršanai, atvieglojumi piešķirami ar nākamo mēnesi pēc daudzbērnu ģimenes statusa iegūšanas.

3.7. personai, kurai pašai (vai kopā ar laulāto) vai tās laulātajam, vai kura mājsaimniecībā taksācijas gada 1. janvārī ir trīs vai vairāk bērni vecumā līdz 18 gadiem vai pēc pilngadības sasniegšanas, kamēr viņi turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu dienas nodaļā (pilna laika klātienes studijas), bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai 70 %

3.8. personai, kurai pašai vai kura mājsaimniecībā ir daudzbērnu ģimene, kura īrē pašvaldības dzīvokli vai tās īpašumā ir dzīvojamā māja vai dzīvoklis, kur ģimene ir deklarējusi savu pamata dzīves vietu un faktiski dzīvo (izņemot bērni, kas mācās pilna laika augstākās, vispārējās, profesionālās vai speciālās izglītības iestādēs) 70 %

3.9. sabiedriskā labuma organizācijai par tai nomā vai lietotājam bezatlīdzības lietošanā nodoto pašvaldības nekustamo īpašumu, darbības nodrošināšanai, izņemot gadījumus, kad nekustamo īpašumu neapliek ar nodokli, saskaņā ar likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 1. panta otro daļu 90 % 1. Objekts, par kuru piešķir atvieglojumu: ēka.

2. Persona – Sabiedriskā labuma organizācija katru gadu līdz taksācijas gada 31. martam iesniedz:

2.1. iesniegumu par atbilstību saistošo noteikumu 3.9. apakšpunkta nosacījumiem;

2.2. aizpildītu un parakstītu De minimis veidlapu.

3. Atvieglojumu piešķir par visu taksācijas gadu, ja pastāv atbilstība atvieglojumu piešķiršanai.

4. Nodokļa atvieglojumus nepiešķir, ja nodokļa maksātājam lēmuma pieņemšanas dienā ir pašvaldības budžetā ieskaitāmā nodokļa parādi vai nomas maksas parādi par nomāto pašvaldības īpašumu, vai, ja VID administrēto nodokļu parāda kopsumma pārsniedz 150,00 EUR.

3.10. personai, kuras īpašumā ir inženierbūves un ēkas, kuru statuss ir sporta ēkas un sporta laukumi (ēku galvenais lietošanas veids – kods 1265 un kods 2411), ja tajās tiek sniegts Cēsu novada pašvaldības pasūtīts sporta pakalpojums 90 % 1. Objekts, par kuru piešķir atvieglojumu:

1.1. inženierbūves;

1.2. ēkas.

2. Persona katru gadu līdz taksācijas gada 31. martam iesniedz:

2.1. iesniegumu par nodokļa atlaides piešķiršanu norādot šo noteikumu 3.10. apakšpunktu. Pārvalde piešķir atvieglojumu, pamatojoties uz Cēsu novada Sporta koordinatora saskaņojumu, kas apstiprina atbilstību atvieglojuma piešķiršanas nosacījumiem;

2.2. aizpildītu un parakstītu De minimis veidlapu.

3. Ja iesniegums par tiek saņemts pēc 31. marta, tad nodokļa atvieglojums tiek piešķirts ar nākamo kalendāro mēnesi pēc iesnieguma un Cēsu novada Sporta koordinatora saskaņojuma saņemšanas un izbeidzas ar nākamo taksācijas gadu.

4. Nodokļa atvieglojumu nepiešķir, ja nodokļa maksātājam lēmuma pieņemšanas dienā ir pašvaldības budžetā ieskaitāmā nodokļa parādi vai nomas maksas parādi par nomāto pašvaldības īpašumu, vai, ja VID administrēto nodokļu parāda kopsumma pārsniedz 150,00 EUR.

3.11. personai, kura savu saimniecisko darbību veic Cēsu novada pašvaldības izglītības iestādes telpās vai sporta kompleksā, vai pirmsskolas izglītības iestādē, veicot izglītības iestāžu audzēkņu komplekso ēdināšanu 90 % 1. Objekts, par kuru piešķir atvieglojumu: ēka.

2. Pārvalde piešķir nodokļa atvieglojumu, pamatojoties uz noslēgto nomas līgumu pēc aizpildītas un parakstītas De minimis veidlapas saņemšanas.

3. Nodokļa atvieglojumu nepiešķir, ja nodokļa maksātājam lēmuma pieņemšanas dienā ir pašvaldības budžetā ieskaitāmā nodokļa parādi vai nomas maksas parādi par nomāto pašvaldības īpašumu, vai, ja VID administrēto nodokļu parāda kopsumma pārsniedz 150,00 EUR.

3.12. personai – saimnieciskās darbības veicējam, kas ir veicis investīcijas esošas būves atjaunošanā, pārbūvē vai jaunas būvniecībā savas uzņēmējdarbības funkcijas nodrošināšanai, atkarībā no investīciju apjoma, piešķir nodokļa atvieglojumu: 1. Objekti, par kuriem piešķir atvieglojumu: par ēku, kuru statuss ir rūpnieciskās ražošanas ēkas (ēku galvenais lietošanas veids-kods-1251).

2. Saimnieciskās darbības veicējam, kurš pretendē uz nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu saņemšanu saskaņā ar šo punktu, juridiskajai adresei, vai arī to struktūrvienības vai filiāles adresei ir jābūt Cēsu novada administratīvajā teritorijā.

3. Pēc objekta nodošanas ekspluatācijā persona līdz nākamā taksācijas gada 15. decembrim iesniedz:

3.1. iesniegumu par nodokļa atvieglojuma piešķiršanu, norādot saistošo noteikumu 3.12. punktu;

3.2. attiecīgās būves būvdarbu tāmes kopijas, kas apliecina līdzekļu investēšanu ražošanā;

3.3. apliecinājumu par saimnieciskās darbības veikšanu īpašumā esošajās rūpnieciskās ražošanas ēkās;

3.4. aizpildītu un parakstītu De minimis veidlapu.

4. Atvieglojumu piešķir par gadu.

5. Nodokļa atvieglojumus nepiešķir, ja nodokļa maksātājam lēmuma pieņemšanas dienā ir pašvaldības budžetā ieskaitāmā nodokļa parādi vai nomas maksas parādi par nomāto pašvaldības īpašumu, vai, ja VID administrēto nodokļu parāda kopsumma pārsniedz 150,00 EUR.

3.12.1. ja investīciju apjoms ir no 15000–100000 euro 25 %

3.12.2. ja investīciju apjoms ir no 100 001–400 000 euro 50 %

3.12.3. ja investīciju apjoms ir virs 400 001 euro 70 %

3.13. jaundibinātam saimnieciskās darbības veicējam (izņemot vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību) 50 % 1. Objekti, par kuriem piešķir atvieglojumu:

1.1. par ēku;

1.2. ēkai piekritīgo zemi.

2. Saimnieciskās darbības veicējam (divu gadu laikā no to reģistrācijas brīža) divus gadus piešķir nodokļa atvieglojumu, vienlaicīgi izpildot šādus nosacījumus:

2.1. ir radītas ne mazāk kā 10 darba vietas;

2.2. darbinieku ikmēneša vidējā darba samaksa nav mazāka par valstī noteikto minimālo darba algu;

2.3. saimnieciskās darbības veicējam, kurš pretendē uz nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu saņemšanu, juridiskajai adresei, vai arī to struktūrvienības vai filiāles adresei ir jābūt Cēsu novada administratīvajā teritorijā.

3. Nodokļa maksātājs līdz taksācijas gada 15. decembrim iesniedz:

3.1. iesniegumu par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojuma piešķiršanu, norādot nodokļa atvieglojuma veida 3.13. apakšpunktu;

3.2. uzņēmuma vadītāja vai īpašnieka parakstītu apliecinājumu, ka izveidotas jaunas darba vietas;

3.3. izziņu no Valsts ieņēmuma dienesta (VID) par komercsabiedrībā patstāvīgi strādājošo darbinieku skaitu. Izziņa derīga mēnesi pēc tās izsniegšanas;

3.4. aizpildītu un parakstītu De minimis veidlapu.

4. Gadījumos, kad paredzētās saimnieciskās darbības veikšanai tiek izmantota ēkas daļa (telpu grupa), nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojums par zemi tiek piešķirts par zemes daļu proporcionāli iepriekšminētajā veidā izmantotās ēkas daļas (telpu grupas) platībai.

5. Ja nav zudis vai mainījies atvieglojumu piešķiršanas pamats vai atbilstība atvieglojumu piešķiršanas nosacījumiem, tad nākamajā taksācijas gadā nav jāiesniedz atkārtots iesniegums par atvieglojuma piešķiršanu.

6. Nodokļa atvieglojumus nepiešķir, ja nodokļa maksātājam lēmuma pieņemšanas dienā ir pašvaldības budžetā ieskaitāmā nodokļa parādi vai nomas maksas parādi par nomāto pašvaldības īpašumu, vai, ja VID administrēto nodokļu parāda kopsumma pārsniedz 150,00 EUR.

3.14. personai par zemes vienību, uz kuras tiek būvēta daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā māja un/vai mazstāvu dzīvojamā māja (kā īres nams vai dzīvokļu īpašumi pārdošanai) 90 % 1. Objekti, par kuriem piešķir atvieglojumu: zeme

2. Nodokļa maksātājs iesniedz .iesniegumu par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojuma piešķiršanu, norādot nodokļa atvieglojuma veida 3.14. apakšpunktu.

3. Atvieglojumu piešķir ne ilgāk kā trīs gadus, sākot ar nākamo mēnesi, kad būvatļaujā tiek izdarīta atzīme par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi. Ja būve šajā periodā tiek nodota ekspluatācijā, tiesības uz atvieglojumu izbeidzas ar nākamo kalendāro mēnesi.

3.1. aizpildītu un parakstītu De minimis veidlapu.

4. Atvieglojumu piešķiršanas pamats zūd, ja būvdarbi pārtraukti vai apturēti ilgāk par 12 kalendārajiem mēnešiem.

3.15. personas, kuri veicinot dzīvojamā fonda attīstību Cēsu novadā ir uzbūvējuši vai pārbūvējuši nekustamā īpašuma objektu, kura lietošanas veids ir daudzdzīvokļu māja (triju vai vairāku dzīvokļu māja) 50 % 1. Objekti, par kuriem piešķir atvieglojumu: ēka

2. Persona katru gadu līdz taksācijas gada 31. martam iesniedz iesniegumu par nodokļa atlaides piešķiršanu no izīrēto dzīvokļu summas, ja tajos ir deklarētas īres līgumos norādītās personas.

2.1. aizpildītu un parakstītu De minimis veidlapu.

3. Atvieglojumu piešķir ne ilgāk kā 12 gadus pēc kārtas, sākot ar nākamo mēnesi pēc īres līguma noslēgšanas, ja īres līgumā minētā persona ir deklarējusi savu dzīvesvietu minētajā adresē.

3.16. personai par nekustamo īpašumu – ēku (būvi) vai tās daļu, kuras lietošanas veids saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par būvju klasifikāciju atbilst saimnieciskās darbības veidam, kas tajā tiek veikts, ja uz ārējā normatīvā akta pamata šī saimnieciskā darbība ir aizliegta 90 % 1. Objekti, par kuriem piešķir atvieglojumu: ēkas

2. Nodokļa atvieglojumu piešķir saimnieciskās darbības veicējam par ēku (būvi) vai tās daļu, kuras lietošanas veids saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par būvju klasifikāciju atbilst saimnieciskās darbības veidam, kas tajā tiek veikts, ja sakarā ar Latvijas Republikā izsludināto ārkārtējo situāciju uz ārējā normatīvā akta pamata šī saimnieciskā darbība Cēsu novadā ir aizliegta.

3. Atvieglojumu piešķir par ēku vai tās daļu, par visu kalendāro mēnesi, kurā saimnieciskā darbība aizliegta un netiek veikta.

4. Persona iesniedz: iesniegumu par nodokļa atlaides piešķiršanu, norādot šo noteikumu 3.16. apakšpunktu līdz taksācijas gada 15. decembrim.

4.1. aizpildītu un parakstītu De minimis veidlapu.

III. Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas ierobežojumi

4. Ja personai ir tiesības saņemt atvieglojumus uz likuma un saistošo noteikumu pamata vai uz vairāku saistošo noteikumu 3. punktā paredzēto nosacījumu pamata, Pārvalde piešķir atvieglojumus atbilstoši vienam, personai vislabvēlīgākajam nosacījumam.

5. Personai, kurai ir tiesības uz atvieglojumu saņemšanu saskaņā ar saistošo noteikumu 3. punktu, atvieglojumus nepiešķir, ja jautājuma par atvieglojumu piešķiršanu lēmuma pieņemšanas dienā personai ir nekustamā īpašuma nodokļa parāds, nomas maksas un citu ar nomas maksājumiem saistīto maksājumu parādi par nomāto pašvaldības īpašumu, izņemot 3.1. apakšpunktā noteiktās personas un personas, kurām pašvaldība piešķīrusi trūcīgas personas vai ģimenes statusu.

(precizēts ar Cēsu novada domes 02.12.2021. lēmumu Nr. 386)

6. Atvieglojumus nepiešķir par būvi, kura klasificēta kā vidi degradējoša, sagruvusi vai cilvēku drošību apdraudoša, kā arī par minētajai būvei piekritīgo zemi, sākot ar nākamo mēnesi no dienas, kad pieņemts lēmums par būves klasificēšanu kā vidi degradējošu, sagruvušu vai cilvēku drošību apdraudošu.

IV. Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība

7. Nodokļa atvieglojumu piešķir saimnieciskās darbības veicējiem saskaņā ar Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 2013. gada 24. decembris, Nr. L352).

8. Nodokļa atvieglojumu piešķiršanas pamats ir iesniegums. Iesniegumā norāda šādu informāciju:

8.1. maksātāja vārds, uzvārds, personas kods (juridiskai personai nosaukums, reģistrācijas numurs);

8.2. maksātāja dzīvesvietas adrese (juridiskai personai juridiskā adrese);

8.3. nekustamā īpašuma nodokļa objekta adrese un kadastra numurs, par kuru tiek lūgts atvieglojums;

8.4. nodokļa atvieglojuma saņemšanas pamatojums, norādot šo saistošo noteikumu 3.punktā minēto nodokļu maksātāju kategoriju.

Iesniegums atvieglojumu saņemšanai nav jāiesniedz 3.1. un 3.11. apakšpunktā noteiktajai nodokļu maksātāju kategorijai un personām, kurām pašvaldība piešķīrusi trūcīgas personas vai ģimenes statusu.

(precizēts ar Cēsu novada domes 02.12.2021. lēmumu Nr. 386)

9. Personai ir pienākums paziņot Pārvaldei, ja tā neatbilst atvieglojumu piešķiršanas nosacījumiem, mēneša laikā no minēto apstākļu iestāšanās brīža, izņemot gadījumus, kad persona ir mainījusi deklarēto dzīvesvietu.

10. Ja persona savā pieteikumā vai rakstiskā apliecinājumā ir sniegusi nepatiesas ziņas par sevi vai saviem ģimenes locekļiem vai ir pārkāpusi saistošo noteikumu 7. punktu, Pārvalde aprēķina nekustamā īpašuma nodokli nepamatoti piešķirto atvieglojumu apmērā, papildus aprēķināto summu sadalot likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" noteiktajos maksāšanas termiņos, kā arī aprēķinot nokavējuma naudu.

11. Šo noteikumu 3.1.–3.8. apakšpunktā noteiktajos gadījumos personu atbilstību saistošo noteikumu nosacījumiem izvērtē un administratīvu aktu – nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojumu vai lēmumu par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanu pieņem Pārvaldes nekustamā īpašuma nodokļa ekonomists.

12. Šo noteikumu 3.9.–3.16. apakšpunktā noteiktajos gadījumos lēmumu pieņem:

12.1. ar Cēsu novada pašvaldības izpilddirektora lēmumu, ja tiek pieņemts lēmums, ar kuru pilnībā vai daļēji atsaka piešķirt nekustamā īpašuma atvieglojumu;

12.2. ar Pārvaldes vadītāja lēmumu, ja tiek pieņemts lēmums par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanu.

V. Administratīvo aktu apstrīdēšanas kārtība

13. Nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojumu var apstrīdēt saskaņā ar likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" un Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

14. Lēmumu par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojuma piemērošanu var apstrīdēt Cēsu novada pašvaldības izpilddirektoram. Cēsu novada pašvaldības izpilddirektora lēmumu var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likumu.

VI. Noslēguma jautājumi

15. Saistošie noteikumi stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī.

16. Ar šo saistošo noteikumu spēkā stāšanos atzīt par spēku zaudējušiem:

16.1. Cēsu novada domes 2011. gada 17. novembra saistošos noteikumus Nr. 27 "Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Cēsu novadā";

16.2. Amatas novada pašvaldības 2016. gada 20. aprīļa saistošos noteikumus Nr. 2 "Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem Amatas novada daudzbērnu ģimenēm";

16.3. Līgatnes novada domes 2017. gada 28. septembra saistošos noteikumus Nr. 17/22 "Par nekustamā īpašuma nodokļi un nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piemērošanu Līgatnes novadā";

16.4. Pārgaujas novada domes 2016. gada 20. oktobra saistošos noteikumus Nr. 13 "Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piemērošanas kārtību Pārgaujas novadā";

16.5. Priekuļu novada pašvaldības 2017. gada 23. oktobra saistošos noteikumus Nr. 10/2017 "Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanu Priekuļu novadā";

16.6. Vecpiebalgas novada domes 2011. gada 21. decembra saistošos noteikumus Nr. 14/2011 "Par atvieglojumu piemērošanu nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem Vecpiebalgas novadā".

Cēsu novada domes priekšsēdētājs J. Rozenbergs

Cēsu novada domes 2021. gada 11. novembra saistošo noteikumu Nr. 11 "Par atvieglojumu piemērošanu nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem Cēsu novadā"

paskaidrojuma raksts

Saistošo noteikumu projekta nepieciešamības pamatojums Cēsu novada dome 2021. gada 11. novembrī ir pieņēmusi saistošos noteikumus Nr. 11" Par atvieglojumu piemērošanu nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem Cēsu novadā " (turpmāk – saistošie noteikumi). 2021. gada 22. novembrī ir saņemts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – Ministrija) 2021. gada 22. novembra vēstule Nr. 1-18/10197 "Par saistošajiem noteikumiem Nr. 11" (turpmāk – atzinums), ar kuru ministrija lūdz veikt atzinumā minētos grozījumus saistošajos noteikumos.

Īss saistošo noteikumu projekta satura izklāsts Svītrots 3.7. apakšpunkts, jo tajā minēto regulējumu nosaka likums;

Papildināts saistošo noteikumu 8. punkta pēdējais teikums ar norādi, ka iesniegums nav jāiesniedz nodokļa subjektiem, kuriem pašvaldība piešķīrusi trūcīgas personas vai ģimenes statusu, jo informācija ir pašas pašvaldības rīcībā.

Saistošo noteikumu projekta iespējamā ietekme uz pašvaldības budžetu Nav ietekme.

Saistošo noteikumu projekta iespējamā ietekme uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā Nav ietekme.

Saistošo noteikumu projekta iespējamā ietekme uz administratīvajām procedūrām Nav ietekme.

Informācija par konsultācijām ar privātpersonām saistībā ar saistošo noteikumu projektu Nav nepieciešams.

Cēsu novada domes priekšsēdētājs J. Rozenbergs